Mantineja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mantineja
Μαντίνεια
Mantinia Ancient Theater.jpg
Mantinejas teātra drupas.
Mantineja (Grieķija)
Mantineja
Mantineja
Atrašanās vieta Valsts karogs: Grieķija Arkādija, Grieķija
Koordinātas 37°37′4″N 22°23′33″E / 37.61778°N 22.39250°E / 37.61778; 22.39250Koordinātas: 37°37′4″N 22°23′33″E / 37.61778°N 22.39250°E / 37.61778; 22.39250
Veids Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras Grieķu, romiešu
Piezīmes
Stāvoklis Drupas
Publiska piekļuve Brīva piekļuve

Mantineja (sengr. Μαντίνεια) pirms tam bija zināma kā Antigonija (sengr. Ἀντιγόνεια) bija sengrieķu pilsēta Arkādijā, Peloponēsas centrālajā daļā. Mūsdienās Mantinejas drupas atrodas netālu no Nestani ciema Tripoles apgabalā, Arkādijas nomē. Antīkajos laikos pie pilsētas ir notikušas vairākas kaujas, no kurām pazīstamākā ir Mantinejas kauja 362. gadā pr.Kr. starp spartiešiem un tēbiešiem, kuras gaitā gāja bojā pazīstamais Tēbu karavadonis Epaminonds.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mantineja radās saplūstot kopā vairākiem blakus esošiem ciemiem ap 500 gadu pr.Kr. Pilsētas aizgādnis skaitījās jūras dievs Poseidons. Šī bija liela pilsēta ar daudziem tempļiem, un sākotnēji tās nocietinājumi bija taisnstūra formā. Par Artemīdas Himnijas templi, kas atradās pilsētas ziemeļu daļā, minēja sengrieķu ģeogrāfs Pausānijs. Diotima, kas atstāja iespaidu uz Sokrātu, sākotnēji kalpoja tur par priesterieni. Netālu no pilsētas atradās Mantinejas dambis, viens no izcilākajiem seno tehnoloģiju paraugiem.

Pilsētas tuvumā 418. gadā pr.Kr. notika pirmā Mantinejas kauja, lielākā sauszemes kauja Peloponēsas karā. Spartai ar sabiedrotajiem pretī stājās Atēnas un tās sabiedrotie, kā arī pret spartiešiem sacēlušās pilsētas. Pēc Atēnu karavadoņa Lahesa bojāejas kauja beidzās ar atēniešu un to sabiedroto armijas sakāvi.

Mantineja bija Peloponēsas līgas loceklis, taču Peloponēsas kara laikā pārgāja Atēnu pusē. Pēc kara tā bija spiesta atgriezties Peloponēsas līgā. Vēlāk Sparta izmantoja Antalkidas miera līgumu (387. g.pr.Kr.) par ieganstu, lai sadalītu Mantineju to veidojošajos ciemos. Atbildot uz to mantinejieši izdzina spartiešus no savas pilsētas, taču tika sakauti pilsētas aplenkumā 385. gadā pr.Kr., kā rezultātā Mantineja tika sadalīta un izpostīta. Pēc spartiešu sakāves Korintas kara beigās Mantineja atkal kļuva par vienotu pilsētu. Nocietinājumi tajā laikā ieguva savu gandrīz apaļo formu, saglabājot dažas seno mūru daļas.

Otrā Mantinejas kauja, kas notika 362. gadā pr.Kr., izbeidza Tēbu hegemoniju Grieķijā. Šajā kaujā Atēnas un Sparta bija sabiedrotie. Tēbas izcīnīja uzvaru, taču to lielais karavadonis Epaminonds šajā kaujā gāja bojā.

Kleomenas kara gaitā maķedoniešu valdnieks Antigons III Dosons 223. gadā pr.Kr., ieņemot un izlaupot pilsētu, nodeva to ahajiešu pārvaldei, kuri to pārdēvēja par Antigoniju.

Romas imperators Adriāns atdeva pilsētai tās iepriekšējo nosaukumu[1]. 130. gadā viņš apmeklēja Mantineju un uzcēla templi, savam favorītam Antinojam.

Pēc vairākiem gadu desmitiem, domājams, dažus gadus pirms 166. gada, Pausānijs apmeklēja Mantinejas apkārtni un aprakstīja tā laika drupas un pilsētas atliekas savā astotajā grāmatā "Hellādas apraksts".

Mantinejas marmorā, kas datējams ar 4. gadsimtu pr.Kr. un mūsdienās ir eksponēts Atēnu Nacionālajā arheoloģijas muzejā, ir attēlota mitoloģiska aina par Apollona un Marsija sacensību ar sengrieķu panduru, uz kuras spēlē uz klints sēdoša mūza.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. W. Hazlitt, The Classical Gazetteer, London 1851, p. 215