Margarita Stāraste
| |||||||||||
| |||||||||||
Margarita Stāraste-Bordevīka (dzimusi Margarita Barvika 1914. gada 2. februārī Vladimirā, Krievijā,[1] mirusi 2014. gada 18. februārī)[2] bija latviešu grāmatu ilustratore un rakstniece. Viņas darbs pārsvarā bija saistīts ar bērnu daiļliteratūru. Sevi uzskatījusi par "Cēsu puses lībiešu pēcteci".[3]
Uzvārdu Stāraste ieguvusi, apprecoties ar savu pirmo vīru Kārli Stārastu. Uzvārdu Bordevika ieguvusi, apprecoties ar nīderlandieti Gerritu Bordevīku.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1933. līdz 1941. gadam mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā pie Konrāda Ubāna, Jāņa Kugas un Vilhelma Purvīša,[4] 1952. gadā absolvējusi akadēmijas Grafikas nodaļu.[1]
1937. gadā sākusi piedalīties izstādēs,[1] ir bijušas divas personālizstādes: 1989. un 1994. gadā.[5] 1942. gadā sākusi rakstīt un ilustrēt savas bērnu grāmatas, kopumā sarakstījusi 20 grāmatas,[5] pirmā grāmata arī tikusi izdota 1942. gadā.[6] Viņas populārākās grāmatas ir "Balti tīri sniega vīri" (1942), "Ziemassvētku pasakas" (1943), "Zīļuks" (1961), "Pasaku ābece" (1969) un "Lācīša Rūcīša raibā diena" (1977). Viņas grāmatas tikušas tulkotas vairākās citās valodās, tai skaitā poļu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu un japāņu.[5] Viņa ir līdzautore 1994. gadā iznākušajam lībiešu tautasdziesmu krājumam "Urū! Rurū!", kas tika izdots latviešu un lībiešu valodā.[3] Pēc rakstnieces darbu motīviem tikušas uzņemtas vairākas animācijas filmas.[5] Vēl ir veidojusi dekorācijas savu darbu iestudējumiem Latvijas Leļļu teātrī un Jaunatnes teātrī.[1][4] Stāraste ir arī apmēram 40 citu autoru grāmatu ilustratore.[5]
1964. gadā kļuvusi par Latvijas Mākslinieku savienības biedri, 1991. gadā — Latvijas Rakstnieku savienības biedri.[1] 1982. gada saņēma Pastariņa prēmiju,[7] 1994. gadā tika izdota Stārastei veltīta pastmarku sērija.[1] 1999. gadā — III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[3][1] 2010. gadā tika sākta Margaritas Stārastes balvas pasniegšana.[8]
Bijusi precējusies ar koktēlnieku Kārli Stārastu laikā no 1941. līdz 1969. gadam, lai gan vīrs no ģimenes aizgājis jau 1950. gadā.[5] 1993. gadā apprecējusies ar nīderlandieti, jaunības dienu mīlu Gerritu Bordevīku, ar kuru bijusi precējusies līdz viņa nāvei 2000. gadā.[5] Nīderlandē dzīvojusi no 1992. līdz 2000. gadam.[1]
Mirusi 2014. gada 18. februārī.[2]
2014. gadā, pāris dienas pirms Margaritas Stārastes došanās mūžībā, ekspertu komisija nolēma viņai piešķirt Latvijas Literatūras gada balvu (LALIGABA) par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā. Balva tika novēlēta laureātes ģimenei.[9]
2017. gada 22. novembrī nāca klajā precizētā Margaritas Stārastes biogrāfija “Margarita Stāraste. Post Scriptum”, “Latvijas Grāmata” (autore Margaritas Stārastes meita Lilita Maija Klinkerte)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 310.—311. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ 2,0 2,1 «Mūžībā aizgājusi bērnu rakstniece un māksliniece Margarita Stāraste». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 18. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «MARGARITA STĀRASTE». Livones.net. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2014. gada 2. februārī.
- ↑ 4,0 4,1 «Ar izstādi atzīmēs Margaritas Stārastes 97. jubileju». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 2. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 Ilziņa, Kristīne (2014. gada 31. janvārī). "Pasaku lielmeistare". SestDiena (Diena): 40.—45. lpp.
- ↑ «Margarita Stāraste Holandē svin jubileju». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 2. februārī.
- ↑ «Margarita Stāraste-Bordevīka». Makslinieki.lv. Latvijas Radošo savienību padome. Skatīts: 2014. gada 2. februārī.
- ↑ «Pirmoreiz pasniegs Margaritas Stārastes balvu; to saņems pati rakstniece un Katrīne Pasternaka». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 18. februārī.
- ↑ laligaba. «Margarita Stāraste». laligaba.lv (lv-lv). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-22. Skatīts: 2018-12-17.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|