Pastariņa prēmija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Pastariņa prēmija ir 1982. gadā dibināta balva bērnu literatūrā, ko piešķir Rojas novada dome sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Rojas bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prēmija dibināta 1982. gadā pēc zvejnieku kolhoza “Banga” priekšsēdētāja Miķeļa Lismenta un rakstnieka Imanta Ziedoņa iniciatīvas un nosaukta E. Birznieka-Upīša grāmatas varoņa Pastariņa vārdā ar mērķi atbalstīt un veicināt latviešu autoru pievēršanos bērnu grāmatu rakstīšanai. Kopš 1993. gada balvu saņem arī bērnu grāmatu mākslinieki.[1] Šobrīd balvu pasniedz Rojas novada dome un Rojas bibiotēka sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Balvu piešķir reizi 2 gados maijā labākajam rakstniekam un labākajam bērnu grāmatu ilustratoram, iepriekš iepazīstinot Rojas iedzīvotājus ar jaunākajām bērnu grāmatām Rojas novada bibliotēkas bērnu nodaļā.

Laureāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1982: Imants Ziedonis ("Blēņas un pasakas", "Krāsainās pasakas", "Lāču pasaka") un Margarita Stāraste.
  • 1984: Dzidra Rinkule-Zemzare (“Dzīvais koks”) un Zenta Ērgle ("Bez piecām minūtēm pieauguši").
  • 1986: Jānis Baltvilks ("Brālis ozols, māsa liepa", "Stērstes sniegā" un "Zeme, maizes devējiņa") un Viks ("Zemūdens bara lielā diena").
  • 1988: Vizma Belševica ("Zem zilās debesu bļodas") un Mirdza Kļava ("Vāverēns Toms", "Raibā vasara", "Baltā ziema").
  • 1990: Vija Upmale ("Slepenais rēbuss"), Arturs Goba ("Dundurdziesma") un Laimonis Vāczemnieks ("Bite runā to pašu, ko es").
  • 1993: Andra Neiburga (“Stāsts par Tilli un Suņu vīru”), Anita Paegle.
  • 1995: Jānis Baltvilks.
  • 1997: Uldis Auseklis ("Kaķis ada zeķes zaķim").
  • 1999: Māra Cielēna (“Pulksteņu nakts gaitas”), Ilze Ramane (ilustrācijas K. Skalbes "Ģiģis brauc uz Miega muižu", V. Plūdoņa "Rūķīši un meža vecis", F. Bārdas "Ansītis puisītis un vectētiņš", "Brīnumi").
  • 2001: Juris Zvirgzdiņš (“Reiz senos laikos Kurzemē”), Anita Paegle (ilustrācijas M. Runguļa “Čiepa liepā”, J. Baltvilka “Plīvija un citas pasakas”).
  • 2003: Inese Zandere (“Iekšiņa un āriņa”) un Māra Cielēna (“Kad karaliene bija Rīgā”, “Pilsētas pasakas un pasaules pasakas”, “Vasaras tumsiņa”), Signe Ērmane (ilustrācijas U. Ausekļa “Uz Klidziņu ar vienu koka zirdziņu”, “Kamēr āboli dārzā būkšķina” un J. Zvirgzdiņa “Bebru atgriešanās”).
  • 2005: Maija Laukmane (“Āboli bolās un Lietutiņš taisa jokus”).
  • 2007: Māris Rungulis ("Zaļā menca”, “Gliemežvāks” un “Ķirzaka ķiplokos”), Gunārs Krollis (ilustrācijas D. Dreikas “Rakargrāmata”).
  • 2009: Juris Zvirgzdiņš ("Mūsu Latvija", "Knorke jeb Tobiass un Fufū meklē Mocartu" un "Konteineru meitenīte Rudīte"), Reinis Pētersons (ilustrācijas O. Vācieša "Mēnesim robs", V. Belševicas "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām", Dž. Stīvensa "Zelta pods").
  • 2011: Pēters Brūveris ("Raibajā pasaulē") un Gundega Muzikante (ilustrācijas - I. Grāvītes un L. Ģībietes “Matīss meklē Latviju”, I. Samauskas “Pilsēta no A līdz Z”).
  • 2013: Ēriks Kūlis (“Vilkuvilka slepenais plāns” un “5 mēs un Minhauzens”), Agija Staka (ilustrācijas G. Pitkevicas “Lielā Ziemassvētku grāmata ģimenei”, V. Rūmnieka “Atnācēju noslēpums”, R. Blaumaņa “Velniņi”).
  • 2015: Ieva Samauska (“Kad kaķēnu sauc par pelīti?”, “Ķiķināšanas gadalaiks” un “Oliņš Boliņš sēž uz soliņa”), Aleksejs Naumovs (ilustrācijas J. Zvirgzdiņa “Ahoi! Plūdi Daugavā”).
  • 2017: Luīze Pastore un Elīna Brasliņa par kopdarbu grāmatu sērijā “Mākslas detektīvi”.
  • 2019: Kārlis Vērdiņš ("Dilles tante") un Kristaps Auzenbergs (ilustrācijas U. Poļa-Polīša "Rotaļas un rotaļlietas", M. Jakubovskas "Meža detektīvs", "Paņem mani sev līdzi", V. Štelmaheres "Pupuķa Ukša dziesmu svētki", V. Rūmnieka "Aiztaisi logu, tēti").

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]