Pāriet uz saturu

Marija Pēkšēna

Vikipēdijas lapa
Marija Pēkšēna
Personīgā informācija
Dzimusi 1845. gada 10. oktobrī
"Kalnamači", Valtenberģu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1903. gada 8. decembrī (58 gadi)
Rīga
Dzīves vieta Valtenberģu pagasts, Kalnamači
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece, dramaturģe
Valoda latviešu

Marija Pēkšēna (dzimusi 1845. gada 10. oktobrī, mirusi 1903. gada 8. decembrī) bija latviešu rakstniece un dramaturģe.

Dzimusi saimnieku ģimenē. Mācījusies Valmieras pilsētas skolā. Pēcāk strādājusi par audzinātāju Nuķu pusmuižā, no 1869. gada Vecatē, kur sarakstījusi lugu "Ģertrūde" — par jaunas sievietes konfliktu ar sabiedrību. 1870. gadā Rīgas Latviešu biedrības konkursā tā ieguva 1. godalgu, bet tautas atmodas ideju dēļ cenzūra aizliedza lugu izrādīt. Līdzīgi centieni atspoguļoti arī lugā "Vienu stāstu".

1880. gadu sākumā Pēkšēna pārcēlusies uz Rīgu pie brāļa — advokāta Jēkaba Pēkšēna. Te sarakstījusi lugas "Ceļa biedri" un "Laiku ziedi jeb Zeltezerpilskungi un zeltezerieši" (cenzūra to aizliedza 1896. gadā); šīs lugas mākslinieciski neizstrādātas, nav izrādītas. Pēkšēnas lugas un dzejoļu krājums "Saulgoži un pakrēšļi" nav publicēts.[1]

Mirusi Rīgā, apbedīta Lielajos kapos.[2]

1990. gadā Ramatas pagastā uzstādīts Pēkšēnas piemiņas akmens (tēlnieks Andris Vārpa).[2]

  1. «Pēkšēna, Marija». biblioteka.valmiera.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. augustā. Skatīts: 2018. gada 3. decembrī.
  2. 2,0 2,1 «Marija Pēkšēna». nekropole.info. Skatīts: 2018. gada 3. decembrī.