Marks Taimanovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Marks Taimanovs
Марк Евгеньевич Тайманов
Marks Taimanovs 1996. gadā
Marks Taimanovs 1996. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1926. gada 7. februārī
Valsts karogs: Padomju Savienība Harkova, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 2016. gada 28. novembrī (90 gadi)
Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Krievija Krievija
Nodarbošanās šahists, pianists

Marks Taimanovs (krievu: Марк Евгеньевич Тайманов; 1926. gada 7. februāris Harkova2016. gada 28. novembris Sanktpēterburga) bija starptautiskais lielmeistars šahā (1952) un pianists. Spēlējot ārpus konkurences Marks Taimanovs ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātā 1949. gadā.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marks Taimanovs piedzima Harkovā, kur mācījās viņa vecāki (tēvs - politehniskajā institūtā, bet māte - konservatorijā). Drīzumā ģimene pārcēlās uz Ļeņingradu, ar kuru turpmāk bija saistīta visa šahista un pianista dzīve. Pirmās mūzikas stundas viņam pasniedza māte.

1937. gadā Marks Taimanovs nofilmējās galvenajā puisēna vijolnieka lomā filmā "Bēthovena koncerts".[2] Pēc filmas viņu uzaicināja uz Ļeņingradas pionieru pils svinīgo atklāšanu un piedāvāja izvēlēties jebkuru sekciju, kur darboties. Marks izvēlējās šaha sekciju, lai gan turpināja nodarboties ar mūziku.

Marks Taimanovs beidza Ļeņingradas konservatorijas klavieru klasi. Jau būdams pazīstams šahists viņš turpināja uzstāties koncertos, pārsvarā kopā ar savu sievu, pianisti Ļubovu Bruku (1926 - 1996). Duetam ir izdoti vairāki mūzikas ieraksti.

14 reizes piedalījies Ļeņingradas šaha čempionātu finālos (no 1945. līdz 1998. gadam), 5 reizes kļuvis par pilsētas čempionu (1948,[3]1950,[4]1952,[5]1961,[6]1973[7]). PSRS šaha čempionātu finālos spēlējis 23 reizes, 1956. gadā ir kļuvis par čempionu.[8] Tajā pašā gadā PSRS izlases sastāvā ir uzvarējis Pasaules šaha olimpiādē.[9] Tāpat Marks Taimanovs ir četras reizes - 1957, 1961, 1965, 1970 - PSRS izlases sastāvā uzvarējis Eiropas komandu šaha čempionātos.[10]

Divas reizes piedalījies Pasaules šaha čempiona izcīņas pretendentu turnīros. 1953. gadā bija turnīra tabulas vidusdaļā,[11] bet 1971. gadā cieta smagu sagrāvi pret Robertu Fišeru, zaudējot pretendentu ceturtdaļfināla mačā ar 0:6.[12]Zaudējums izraisīja negatīvu oficiālo padomju varas iestāžu reakciju - Markam Taimanovam aizliedza piedalīties ārzemju turnīros, atņēma PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukumu (atjaunots 1991. gadā), kā arī tika pārtraukta viņa koncertu darbība.

1993.[13]un 1994.[14]gadā divas reizes uzvarēja Pasaules senioru šaha čempionātos.

Marks Taimanovs bija pazīstams kā šaha teorētiķis, kas devis ievērojamu ieguldījumu tādu atklātņu attīstībā kā Sicīliešu aizsardzība un Nimcoviča aizsardzība.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]