Marrākeša

Marrākeša
Marrākeša; ⴰⵎⵓⵔⴰⴽⵓⵛ; مراكش;
	lielpilsēta
	Marrākeša Marrākeša
	Koordinātas: 31°37′48″N 8°0′32″W / 31.63000°N 8.00889°WKoordinātas: 31°37′48″N 8°0′32″W / 31.63000°N 8.00889°W
Valsts	Maroka
Reģions	Marrākešas—Sāfī reģions
Prefektūra	Marrākešas prefektūra
Dibināta	1065. gadā
Augstums	466 m
Maks. augstums	510 m
Min. augstums	430 m
Iedzīvotāji (2014)
• kopā	928 850
Laika josla	UTC+1 (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	UTC+0 (ramadāna laikā) (UTC+0)
Mājaslapa	www.ville-marrakech.ma
	UNESCO Pasaules mantojuma objekts
	Oficiālais nosaukums: Marrākešas medīna
Tips	Kultūra
Kritērijs	i, ii, iv, v
Iekļauts	1985
Aizsardzības nr.	331
Valsts	Maroka
Platība	1107 ha
	Marrākeša Vikikrātuvē

Marrākeša (berberu: ⴰⵎⵓⵔⴰⴽⵓⵛ, amurakuš; arābu: مراكش, murrākuš) ir pilsēta Marokas centrālajā daļā, Atlasa kalnu rietumu pakājē. Tas ir Marrākešas—Sāfī reģiona administratīvais centrs. Ar vairāk nekā 928 tūkstošiem iedzīvotāju Marrākeša ir ceturtā lielākā pilsēta valstī pēc Kasablankas, Fēsas un Rabātas. Pilsētas teritoriju apdzīvoja berberi jau neolīta laikā, bet pašu Marrākešu almoravidi dibināja 1065. gadā. Tā bija gan almoravidu, gan vēlāk valdošās almohadu dinastijas galvaspilsēta. Mūsdienās Marrākeša ir nozīmīgs saimnieciskais centrs un tūristu galamērķis. 1985. gadā Marrākešas vecpilsēta tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.^[1] Pilsēta tiek saukta par “sarkano pilsētu” vai “okera pilsētu”, jo vecpilsētai apkārt ir sarkanīgi mūri; Marrākeša ir zināma arī ar nosaukumiem “dienvidu pērle” un “dienvidu vārti”.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas teritoriju apdzīvoja berberi jau neolīta laikā, bet pašu Marrākešu 1065. gadā dibināja Almoravidu dinastijas līdera Jūsufa ibn Tāšfīna brālēns Abū Bekrs ibn Umārs. Marrākeša kļuva par Almoravidu dinastijas galvaspilsētu, no šejienes tika veikti iekarojumi pārējā Magribā un Andalūzijā. Marrākešā tika uzceltas vairākas mošejas un skolas.

Kutubijas mošeja

1147. gadā Marrākešu iekaroja Almohadu dinastija un arī viņiem tā bija galvaspilsēta. Almohadi uzbūvēja mūsdienās zināmo Kutubijas mošeju, kas atzīts par vienu no izcilākajiem mauru-ibēru arhitektūras piemēriem.

1244. gadā Marrākešu iekaroja Marinīdu dinastija, kas kontrolēja to līdz 1578. gadam. Marinīdu dinastijas galvaspilsēta bija Fēsa, un Marrākeša šajā laika piedzīvoja norietu. No 1510. līdz 1603. gadam pilsētu pārvaldīja Saādiešu dinastija un maz pamazām Marrākeša atguva savu košumu un kļuva par vienu no imperiālajām pilsētām. Saādiešu laikā Marrākešā tika uzceltas vairākas pilis, piemēram, El Bādī pils, kā arī atjaunota ūdens apgādes sistēma. Alavi dinastija, kas pie varas nāca 1603. gadā, turpināja Saādiešu iesāktās tradīcijas.