Marta Rudzīte

Vikipēdijas lapa
Marta Rudzīte
Personīgā informācija
Dzimusi 1924. gada 4. novembrī
Valsts karogs: Latvija Braslavas pagasts, Latvija
Mirusi 1996. gada 19. jūlijā (71 gads)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latviete
Dzīvesbiedrs Tenu Karma
Bērni Rūta Karma
Zinātniskā darbība
Zinātne Valodniecība
Darba vietas Latvijas Valsts universitāte
Apbalvojumi Annas Ābeles balva

Marta Rudzīte (dzimusi 1924. gada 4. novembrī, mirusi 1996. gada 19. jūlijā) bija latviešu valodniece, valodas vēsturniece, pedagoģe. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (1992).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācījās Mazsalacas ģimnāzijā, pēc tās beigšanas 1944. gadā studēja Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultātē. Pēc studiju beigām no 1948. līdz 1949. gadam strādāja Cēsu skolotāju institūtā. 1951. gadā sāka strādāt Latvijas Valsts universitātē, kuras aspirantūrā studēja no 1949. līdz 1951. gadam.

Pievērsās dialektoloģijas nozarei, vēlāk — toponīmikai. Pētīja latviešu un somugru, jo īpaši lībiešu, valodu kontaktus. Piedalījās Eiropas valodu atlanta (Atlas Linguarum Europae) izstrādē. No 1972. gada bija LVU profesore, Trešās atmodas laikā darbojās Latvijas PSR Valodu likuma izstrādes komisijā.[1] Vairāku mācību grāmatu līdzautore.[2]

No 1994. gada bija Latvijas Universitātes emeritētā profesore.[1]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbiniece (1984)[1]
  • Annas Ābeles balva (1994) par monogrāfiju fonētikas nozarē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 220. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
  2. «Marta Rudzīte». Ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 17. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]