Braslavas pagasts
| Braslavas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Limbažu novads | |||
| Centrs: | Vilzēni | |||
| Kopējā platība:[1] | 82,7 km2 | |||
| • Sauszeme: | 81,7 km2 | |||
| • Ūdens: | 1,0 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 559 | |||
| Blīvums (2025): | 6,8 iedz./km2 | |||
 Braslavas pagasts Vikikrātuvē | ||||
Braslavas pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Alojas un Brīvzemnieku pagastiem, Valmieras novada Matīšu, Vecates un Skaņkalnes pagastiem.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Ūdensteces
[labot | labot pirmkodu]Bauņupīte, Īģe, Mažurka, Neķe, Struņķupīte.
Ūdenstilpes
[labot | labot pirmkodu]Purvi
[labot | labot pirmkodu]Dabas aizsardzība
[labot | labot pirmkodu]Pagasts atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]
1935. gadā Valmieras apriņķa Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs, bet tuvumā esošais Vilzēnu pagasts – ar 48,1 km² un 681 iedzīvotāju.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Braslavas ciema padomi, ko 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja. Braslavas ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Alojas (1949—1956), Limbažu (1956—1962; 1967—2009) un Valmieras (1962—1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto Vilzēnu ciemu. 1977. gadā daļu Braslavas ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam, bet Braslavas ciemam pievienoja daļu Skaņkalnes ciema teritorijas.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā. 2021. gadā Alojas novadu iekļāva Limbažu novadā.
Kultūras pieminekļi
[labot | labot pirmkodu]- Vilzēnu muižas durvju kompekti
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]
|
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Vilzēni (pagasta centrs),[6] Urga, Braslava, Vilzēnmuiža, Klāmaņi.
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Kārlis Strazdiņš (1890—1964), Latvijas PSR valsts darbinieks, LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis
- Ernests Blanks (1894—1972), publicists, rakstnieks un vēsturnieks
- Jānis Mencis vecākais (1914—2011), matemātiķis
- Dace Everss (1954), aktrise
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
- ↑ «Braslavas pagasta pārvalde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. janvārī. Skatīts: 2013. gada 24. janvārī.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
