Maskavas latviešu lasāmie vakari

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Maskavas latviešu lasāmie vakari bija sanāksmes, kurās Krišjāņa Valdemāra ierosināti, Friča Brīvzemnieka vadībā Maskavas latviešu inteliģence 19. gadsimta otrajā pusē sanāca kopā, diskutēja un lasīja referātus.

Sanāksmes nodibināja 1870. gada 20. oktobrī un uz tām sanāca Maskavas latviešu inteliģences pārstāvji (Krišjānis Kalniņš, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs u.c.), kā arī gandrīz visi latviešu studenti. Sanāksmju principi un darbība bija līdzīgi tālaika Rīgas Latviešu biedrības (RLB) centieniem un “vakarnieku” kustībai Jelgavā, Tērbatā un citos latviešu centros. Galvenie mērķi, principi, izpausmes formas un nozīme bija:

  1. latviskās identitātes stiprināšana;
  2. latviešu valodas izaugsme;
  3. latviešu vēstures pētījumi;
  4. referātu gatavošana latviešu valodā
  5. uzvārdu latviskošana.

Maskavas “vakarnieki” cieši sadarbojās ar Rīgas Latviešu biedrību un izdalīja tās sūtītos pabalstus studentiem Maskavā. Latviešu vakari paveica lielu darbu latviešu nacionālās kultūras celšanā.

Šīs sanāksmes apmeklēja arī pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste, kurš ar domubiedriem 1883. gada 31. oktobrī nodibināja Maskavas latviešu studentu vakarus, no kuriem vēlāk, biedriem dažādu ideoloģiju dēļ sadaloties, izveidojās akadēmiskā vienība "Austrums", studentu korporācija Fraternitas Lettica un vairākas citas neilgi pastāvošas organizācijas. Austrums šo datumu uzskata par savu dibināšanas datumu.