Pāriet uz saturu

Krišjānis Barons

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par folkloristu. Par asteroīdu skatīt rakstu 3233 Krišbarons.
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons
Personīgā informācija
Dzimis 1835. gada 31. oktobrī
Struteles pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Tukuma novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1923. gada 8. martā (87 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Vecāki Juris Barons, Enģele Brikšķa
Dzīvesbiedre Dārta Rudzīte
Bērni Kārlis Barons
Paraksts
Literārā darbība
Nodarbošanās Folklorists, publicists
Valoda latviešu
Slavenākie darbi "Latvju dainas"
Augstskola Tērbatas Universitāte
Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts                        Infokaste

Krišjānis Barons (dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižā, miris 1923. gada 8. martā Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem.[1] 2004. gadā atzīts par visu laiku ievērojamāko Latvijas personību.

Dzīvesgājums

[rediģēt | labot pirmkodu]

Dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižas vagara Jura Barona un viņa sievas Enģeles, dzimušas Brikšķas, ģimenē.[2] Viņam bija sešas māsas (Anna, Katrīne, Made, Kristīne, Līze, Marija) un brālis Ansis; Krišjānis bija jaunākais ģimenē.[2] Bērnībā dzīvoja Īles muižā.[3] Skolas gaitas uzsāka 1843. gadā Dobeles pirmskolā, kur mācījās vāciski lasīt un rakstīt, pēc gada mācības turpināja pie galdnieka. Kad viņš vēl nebija sasniedzis desmit gadu vecumu, nomira tēvs un viņš pārcēlās dzīvot vecākās māsas Kristīnes ģimenē Valpenes pusmuižā. Mācījās Dundagas Kubeles pagastskolā, kur par skolotājiem strādāja Ernests Dinsberģis un Frīdrihs Mālberģis. 1847. gadā viņš sāka mācīties Ventspils elementārskolā, tad Ventspils apriņķa skolā. 1852. gadā iestājās Jelgavas ģimnāzijā, mācības pabeidza 1856. gadā.

Tajā pašā gadā uzsāka matemātikas un astronomijas studijas Tērbatas Universitātē.[4] Kopā ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu piedalījās Tērbatas Universitātes latviešu studentu pulciņā.[5] 1856. gadā viņš publicēja savu pirmo darbu par astronomiju — rakstu "Zvaigznes" laikrakstā "Mājas Viesis".[6] 1857. gadā kopā ar "Tērbatas latviešu vakaru" kopas studentiem izveidoja studentu korporāciju Fraternitas Academica Dorpatensis, līdztekus Krišjānim Valdemāram, E. Grīnhofam un Jānim Zakranovičam tika ievēlēts tās vadībā.[7] 1859. gadā publicēja grāmatu par Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas ģeogrāfiju "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti",[3] kas bija pirmā plašākā latviski rakstītā Baltijas ģeogrāfijas grāmata. 1860. gadā līdzekļu trūkuma dēļ K. Barons pārtrauca studijas Tērbatā un pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur bija viens no laikraksta "Pēterburgas Avīzes" (1862—1865) dibinātājiem, no 1863. gada bija laikraksta faktiskais redaktors.[6] Rakstīja par darvinismu un dabaszinātņu tēmām, kā arī publicēja savus dzejoļus un stāstus. Starp viņa populārākajiem dzejoļiem ir "Kalna strauts" (pazīstams kā "Upe un cilvēka dzīve"), "Mūsu manta", "Divejādas kapenes".[5] Kad laikraksts tika slēgts, viņš sāka strādāt par tulkotāju (atdzejojis vairākus dzejoļus, tulkojis aforismus un fragmentus no dažādiem literāriem darbiem).[6][3] Par darbību "Pēterburgas Avīzēs" K. Barons nonāca policijas uzraudzībā.[3] Atrazdamies Pēterburgā, viņš apprecējās ar 1838. gadā dzimušo Dārtu Rudzīti (strādāja par kalponi), 1865. gadā arī piedzima dēls Kārlis Barons. 1862. gadā sarakstīja apcerējumu par darvinismu "Mūžīgs kara lauks".[8][9] 1867. gadā pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja par privātskolotāju. Piedalījās Maskavas latviešu lasāmos vakaros. Sastādīja bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem",[10] ko 1868. gadā izdeva Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrība, tādējādi K. Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu bibliogrāfu.[3] No 1880. līdz 1893. gadam strādāja Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā kā vācu valodas skolotājs.

Dainu skapja oriģināls Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

1878. gadā pievērsās Friča Brīvzemnieka sāktajam latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbam.[6] 1880. gadā Maskavā tika izgatavots Dainu skapis. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām. Oriģinālais Dainu skapis kopš 2014. gada atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.[11] 2001. gada 4. septembrī to iekļāva UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā (Memory of the World).[12] 1881. gadā K. Barons kļuva par Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku.[6] 1893. gadā viņš atgriezās Rīgā, kur nodarbojās ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu. No 1894. līdz 1898. gadam viņš ar latviešu uzņēmēja Henrija Visendorfa atbalstu un organizatorisko palīdzību Jelgavā izdeva tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" pirmo sējumu.[13] Neskatoties uz to, ka Visendorfs gādājis izdevumam abonentus un rūpējies par reklāmu, viņam nepietika līdzekļu turpmāko sējumu izdošanai. Pārējos piecus sējumus no 1903. līdz 1915. gadam izdeva Pēterburgā Ķeizariskā Zinātņu akadēmija. Visendorfs veica organizatoriskos darbus un pārlasīja Pēterburgā iznākošo sējumu korektūras. "Latvju dainas" iznāca sešos sējumos (astoņas grāmatas). Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.[14] Kopumā krājumā ir 217 996 tautas dziesmas.[5][15]

1902. gada vasarā Barons ciemojās pie sava brāļa Anša Nīgrandes pagasta Ventslejā (Jaunzemjos) pie Ventas; tur, pēc dzimtas atmiņām, viņš dārzā pats bija izgatavojis atpūtas soliņus un šūpuļtīklu, bet lielajā istabā atradies ar dainām piebārstītais Dainu skapis ar daudziem nodalījumiem.[16] Šīs epizodes vēlāk atmiņās izstāstīja Anša mazdēls un Jaunzemju saimnieks Kārlis Barons, kurš bērnībā Baronu sastapis un uzsver viņa laipnību un darba rosmi, kā arī apkārtnes ozolu un Ventas ainavu nozīmi atpūtai un darbam.[16]

Mūža nogalē sarakstīja autobiogrāfiju "Atmiņas". Miris 1923. gada 8. martā Rīgā,[15] apglabāts Lielajos kapos. Viņam ir uzstādīts piemineklis Vērmanes dārzā Rīgā (skulptore Lea Davidova-Medene).[6]

Ģimene

[rediģēt | labot pirmkodu]

Krišjānis Barons bija Jura Barona (1796–1844) un Enģeles, dzimušas Brikšķes (1793–1884), jaunākais bērns; tēvs strādāja par vagaru Struteles muižā, vēlāk ģimene dzīvoja Īles muižā. Baronam bija sešas māsas — Anna (1818–1908), Katrīne (dz. 1819), Made (dz. 1821), Kristīne (1823–1893), Līze (1829–1916), Marija (1832–1910) — un brālis Ansis (1827–1912).[17]

Anša Barona dzimtas mājas atradās Nīgrandes pagasta Ventslejā, pie pašas Leišmales, saimniecībā Jaunzemji: tur 1902. gada vasarā ciemojās Krišjānis Barons un ģimenes atmiņās palicis gan ar darbu pie dainu kārtošanas, gan ar dārzā iekārtotu šūpuļtīklu un atpūtas soliņiem pie ozoliem.[16] Anša mazdēls Kārlis Barons (1904—pēc 1997) — Jaunzemju saimnieks — vēl 1990. gados uzturēja dzimtas tradīciju lokā un publiski dalījās atmiņās par Baronu, tostarp aprakstot Dainu skapja klātbūtni mājās un tikšanos bērnībā.[16]

Sanktpēterburgā, strādājot laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”, Barons iepazinās ar topošo dzīvesbiedri Dārtu Rudzīti (1838–1914). Viņu laulībā piedzima trīs dēli un meita Anna; meita mirusi sešu gadu vecumā, bet divi no dēliem aizgāja mūžībā drīz pēc dzimšanas. Par vienīgo pieaugušo vecumu sasniegušo bērnu kļuva dēls Kārlis Barons (1865–1944).[18] Kārļa Barona un Līnas (dzimusi Jēkabsone; 1872–1932) ģimenē pasaulē nāca četri Barona mazbērni — Biruta (1898–1980), Kārlis (1900–1919), Paulis (1901–1981) un Lidija (1904–1987).[19]

Mūža nogalē Barons dzīvoja kopā ar dēla Kārļa ģimeni Rīgā, Suvorova (tagad Krišjāņa Barona) ielā 3–5; tur viņš aizvadīja pēdējos četrus savas dzīves gadus, un šajā dzīvoklī vēlāk izveidots Krišjāņa Barona muzejs.[20]

Par latviešu valodu

[rediģēt | labot pirmkodu]
Krišjānis Barons (Foto Mārtiņš Lapiņš)

Studenta gados Barons uzrakstīja ģeogrāfijas grāmatu no latviskā viedokļa ar nosaukumu: "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām", ko izdeva Jelgavā 1859. gadā. Pēc īsa pārskata par pasaules tautām Barons apstājas pie Eiropas iedzīvotājiem, īpaši izceldams trīs rases: ģermāņu, slāvu un romāņu. "Norādīts vispirms uz šo tautu vietu citu starpā, nostājoties pretī citur izsacītām domām. Latvieši nav pieskaitāmi ar lībiešiem un kūriem pie somu tautām, kā daudz vācu grāmatās stāstīts, ne arī grieķiem, latīņiem vai ģermāņiem, kā citi sacījuši, tāpat ne pie slāvu tautām, kā slāvu zinātnieki nereti norāda, bet latviešu, leišu un veco prūšu valodas ir īpaša valodas cilts, kas nav cēlusies, ģermāņu un slāvu valodām sajaucoties, bet kas, tāpat kā šīs valodas senos laikos, radusies "no Indijas sanskrita valodas". Tad Barons izceļ latviešu valodas vērtību. Tā nebūtu zemu turama arī tad, ja tā būtu maisīta valoda, kā angļu, franču. Bet latviešu un leišu valodas ir vecas un cienījamas, kas stāv vistuvāk vairāk nekā divi tūkstoši gadus ļaužu mutē izmirušai, tikai Indijas svētās grāmatās atrodamai sanskrita valodai."[4]

Latviešu tautasdziesmu vākšana un kārtojuma metodoloģija

[rediģēt | labot pirmkodu]

Lai sistematizētu no krājējiem saņemtos tekstus, Barons izveidoja konsekventu kārtojuma sistēmu, par pamatformu izvēloties uz atsevišķas lapiņas pierakstītu četrrindi, pie kuras tika grupēti varianti; šāds “pamatteksta un variantu” princips ļāva vienuviet parādīt dainu daudzveidību un ekonomēt vietu izdevumā.[21] Darba organizēšanai 1880. gadā Maskavā pēc Barona paša rasējuma tika izgatavots Dainu skapis ar nodalījumiem dainu lapiņu kārtošanai, kas ievērojami atviegloja gan uzkrāšanu, gan redakcijas darbu.[22]

Latvju dainas: izdevuma apjoms un nozīme

[rediģēt | labot pirmkodu]

Barona sakārtotās Latvju dainas iznāca sešos sējumos (astoņās grāmatās) 1894–1915, pirmais sējums Jelgavā, nākamie pieci – Pēterburgā, un tās kopumā publicēja 217 996 tautasdziesmu tekstus uz 6265 lappusēm; izdevums kļuvis par latviešu folkloras pamatpublicējumu un vienu no plašākajiem tautas dzejas korpusiem pasaulē.[23][24][25]

Dainu skapis

[rediģēt | labot pirmkodu]

Dainu skapis ir 160 cm augsts, 66 cm plats un 42 cm dziļš divdaļīgs skapis ar kopumā 70 atvilktnēm; katrā atvilktnē ir 20 iedaļas, bet apakšdaļā — trīs lielākas atvilktnes arhīva materiāliem (vēstulēm un Barona iesāktajam vārdu rādītājam).[26][27] 1998.–2006. gadā skapja saturs tika pilnībā digitalizēts un transliterēts, materiāls pieejams tiešsaistē portālā Dainu skapis.[28] 2001. gada 4. septembrī Dainu skapis tika iekļauts UNESCO programmas Memory of the World reģistrā, apliecinot tā starptautisko nozīmi cilvēces dokumentārā mantojuma kontekstā.[29] Kopš 2014. gada oriģinālais Dainu skapis glabājas un ir apskatāms Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3), kur tas 2014. gada augustā tika pārvietots, iesaistot plašu sabiedrību un akcentējot mantojuma simbolisko nozīmi.[30]

Piemiņa

[rediģēt | labot pirmkodu]

Barona portrets attēlots Latvijas 100 latu banknotes aversā (1992. un 2007. gada laidieni); reversā atveidots Lielvārdes jostas rakstu salikums.[31][32] Kopš 1981. gada ap Barona dzimšanas dienu (31. oktobrī) notiek ikgadējā Krišjāņa Barona konference, ko rīko Latviešu folkloras krātuve.[33][34]

Nīgrandes pagasta Ventslejā, Jaunzemju mājās, kur dzīvoja Barona brālis Ansis, 1973. gada 23. oktobrī atklāta piemiņas plāksne Krišjānim Baronam; atklāšanas reizē uzrunu teica māju saimnieks Kārlis Barons (Anša mazdēls), kurš savās atmiņās stāstīja par Barona uzturēšanos Jaunzemjos 1902. gada vasarā un viņa darba un atpūtas vietām pie Ventas ozoliem, kā arī par Dainu skapi mājā.[16] 1997. gada maija nogalē tur notika Baronu dzimtas saiets, ko rosināja Krišjāņa Barona muzejs; tajā atzīmēja arī Kārļa Barona 93. dzimšanas dienu un Struteles skolas nosaukuma 60. gadadienu, kur īpaši tika akcentēta Barona piemiņa un dzimtas pēctecība.[16]

Par Barona dzīvi un darbu uzņemta divu sēriju televīzijas mākslas filma "Dzīvīte" (1989).

Publikācijas

[rediģēt | labot pirmkodu]
  • Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām (Jelgava, 1859).[35]
  • Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem (Pēterburga, 1868) — bibliogrāfisks rādītājs (Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrības izdevums).[10]
  • Latvju dainas (6 sēj., 8 grām.) — Jelgava 1894; Pēterburga 1903–1915 (kopā 217 996 tekstu).[36]
  • Atmiņas — Barona dzīves atmiņu krājums (pēc nāves publicēts; Rīga, 1924; jauni izdevumi 1985 u. c.).[37][38]

Dzimtā māja

[rediģēt | labot pirmkodu]

Pie Struteles muižas vagara mājas piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu "1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons".[39]

Skatīt arī

[rediģēt | labot pirmkodu]

Atsauces

[rediģēt | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Jaunlatviešu darbības sākums». Uzdevumi.lv. Skatīts: 2023. gada 8. augustā.
  2. 1 2 «Krišjānis Barons, folklorists, rakstnieks, publicists». Skolenam.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. augustā. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  3. 1 2 3 4 5 O. Čakars. Latviešu literatūras vēsture (no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem) (2. izd.). Rīga : Zvaigzne, 1990. 250.—261. lpp. ISBN 5-405-00403-0.
  4. 1 2 Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture.
  5. 1 2 3 «K.Barons - biogrāfija». Uzdevumi.lv. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  6. 1 2 3 4 5 6 «Krišjānis Barons (1835–1923) - folklorists, rakstnieks, publicists». Vietas.lv. 2011. gada 19. novembrī. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  7. ↑ Dzirkalis K. “Dorpatensis Fraternitas Academica”. Universitas, 33 (1974), 32. lpp. citēts no .
  8. ↑ Mūžīgs kaŗa lauks. Latvijas Vēstures pirmavoti. VII burtnīca: Šillers, E. “Pēterburgas Avīzes”: Rakstu izlase. I daļa (1862.g.). Rīga: Latvijas Skolotāju savienība, 1928. 53.-55. lpp.
  9. ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  188. lpp.
  10. 1 2 «Barons Krišjānis». Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Letonika.lv. Skatīts: 2012. gada 15. februārī.
  11. ↑ «FOTO: Uz Gaismas pili pārved Dainu skapi». diena.lv. Skatīts: 2017. gada 17. oktobrī.
  12. ↑ «Krišjāņa Barona Dainu skapis». LFK.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. maijā. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  13. ↑ «Cilvēki: Visendorfs». www.ligatne.lv. Līgatnes novada dome. Skatīts: 2019-11-27.
  14. ↑ «Latvian Folk Songs. Vol. 1, Pt. 5». Europeana.eu. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  15. 1 2 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 681. lpp.
  16. 1 2 3 4 5 6 Aina Adermane. «Cik Baronu ir pasaulē?». Latvijas Vēstnesis, 1997-05-30. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  17. ↑ «Krišjānis Barons». Literatura.lv. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  18. ↑ «Krišjānis Barons». Nacionālā enciklopēdija. 2025-05-06. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  19. ↑ «Krišjānis Barons». Literatura.lv. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  20. ↑ «Krišjāņa Barona muzejs». Memoriālo muzeju apvienība. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  21. ↑ «Dainu skapis — par skapi un kārtojuma principiem». Latviešu folkloras krātuve. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  22. ↑ «The Cabinet of Folksongs or Dainu skapis». Archives of Latvian Folklore (LFK). 2017-08-10. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  23. ↑ «Krišjānis Barons». Nacionālā enciklopēdija. 2025-05-06. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  24. ↑ «Latviešu tautasdziesmas». Nacionālā enciklopēdija. 2025-02-20. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  25. ↑ «Latvju dainas — Latvijas kultūras kanons». Kultūras kanons. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  26. ↑ «Dainu skapis — apraksts». Latviešu folkloras krātuve. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  27. ↑ «Mazās atvilktnītēs glabāts latviešu identitātes kods». LSM.lv. 2020-09-20. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  28. ↑ «The Cabinet of Folksongs — digitisation». Archives of Latvian Folklore (LFK). 2017-08-10. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  29. ↑ «Dainu Skapis — Cabinet of Folksongs (Memory of the World)». UNESCO. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  30. ↑ «Gaismas pils — 5. stāvs (Dainu skapis)». Latvijas Nacionālā bibliotēka. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  31. ↑ «Lata naudas zīmju apraksts». Latvijas Vēstnesis. 2009-05-13. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  32. ↑ «Zaudējis spēku — Lata naudas zīmju apraksts». Likumi.lv. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  33. ↑ «Krišjāņa Barona konference». Nacionālā enciklopēdija. 2025-01-07. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  34. ↑ «Krišjāņa Barona konferenču vēsture». Latviešu folkloras krātuve. 2021-12-14. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  35. ↑ «Mūsu tēvzemes aprakstīšana...». Literatura.lv. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  36. ↑ «Krišjānis Barons». Nacionālā enciklopēdija. 2025-05-06. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  37. ↑ «Atmiņas: stāsta Krišjānis Barons un laikabiedri». Latviešu folkloras krātuve. 1985. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  38. ↑ «Atmiņas (1985)». Literatura.lv. Skatīts: 2025. gada 13. septembrī.
  39. ↑ «Struteles muiža». Pilis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  40. «Jaunlatvieši un atmoda». Uzdevumi.lv. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krišjānis_Barons&oldid=4396756"