Pāriet uz saturu

Matīss Štobe

Vikipēdijas lapa
Matīss Štobe
Personīgā informācija
Dzimis 1742. gadā
Mazirbe, Piltenes apgabals (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1817. gada 16. aprīlī
Jelgava, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās pedagogs, literāts

Matīss Štobe (vācu: Matthias Stobbe, 1742—1817) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un literāts. Grāmatu tulkotājs un izdevējs latviešu valodā. Žurnāla "Latviska Gada Grāmata" (1797—1798) un kalendāra (1800) redaktors. Saukts par "latviešu preses tēvu".[1]

Dzimis 1742. gadā Dundagas draudzes novada Mazirbes (Irben) mācītāja Matīsa Štobes ģimenē.[2] Pēc Septiņgadu kara beigām studēja filozofiju un teoloģiju Kēningsbergas Universitātē (1764). Bija mājskolotājs Kurzemes muižās.

Hercoga Pētera laikā strādāja par Jelgavas privātskolotāju un pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas 1795. gadā sāka nodarboties ar izdevējdarbību.

Miris 1817. gada 16. aprīlī Jelgavā.[3]

Žurnāla "Latviska Gada-Grāmata" titullapa, 2. ceturksnis ("sulu, lapu un ziedu mēnesis", 1797).

Štobe izdeva latviešu valodā pirmo ārstniecības (1795), pavāra (1796), dārzkopības grāmatu (1803), pamācību par bakām (1805), meža likumu grāmatu (1805). Viņš nodibināja un vadīja gada ceturkšņa laikrakstu «Latwiska Gada-Grahmata», kas tika izdota 1797. un 1798. gadā. Pie tā piedalījās visi toreiz pazīstamie latviešu rakstnieki. No 1800. gada līdz mūža beigām viņš vadīja Kurzemes laika grāmatu.[4]

  • Veselības grāmata (Wesselibas grahmata, 1795). Kristofa Fausta "Veselības katehisma" (Christoph Faust. Gesundheits-Katechismus, 1794) latviskais tulkojums
  • Pavāru grāmata (Pawaru grahmata, 1796)
  • tabulas ar kalendāra rēķiniem Stendera Augstas gudrības grāmatas no pasaules un dabas trešajam izdevumam (1796)
  • Žurnāls "Latviska Gada-Grāmata" (Latwiska GaddaGrahmata, 1797-1798), vispārīga satura žurnāls latviešu valodā, ko reizi ceturksnī iespieda “J.F. Štefenhāgena un dēla” izdevniecība Jelgavā.
  • Kurzemes laika grāmata (Kalender, no 1800)