Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas
Augstas Gudrības Grāmata (1776).jpg
Valsts Kurzemes un Zemgales hercogiste, (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Valoda latviešu
Temats Vispārīgs
Žanrs Enciklopēdija
Izdevējs Jēkabs Frīdrihs Hincs
Izdota 1774
Formāts 25 nodaļās
Lappuses 572 lappuses (1988. gada izdevumā)

Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas ir pirmā dabaszinību enciklopēdija[1] 25 nodaļās latviešu valodā, ko sarakstīja Gothards Frīdrihs Stenders. To atkārtoti izdeva 1774. un 1776. gadā J. F. Hinca apgādā Jelgavā un Aizputē.

Trešo izdevumu izdošanai 1796. gadā sagatavoja G. F. Stendera dēls Aleksandrs Johans Stenders (Jaunais Stenders) (1744–1819), atsevišķas tabulas ar kalendāra rēķiniem žurnālists Matīss Štobe (Mathias Stobbe, 1742–1817). 1988. gadā izdevniecība “Liesma” laida klajā 1796. gada izdevuma tekstu ar komentāriem. Komentārus no valodnieka viedokļa uzrakstīja Konstantīns Karulis, no filosofa viedokļa A. Svelpis, no astronoma viedokļa J. Klētnieks.

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievadā G. F. Stenders izceļ zināšanu nozīmi (.. jo vairāk viena tauta īstā, labā gudrībā pieaug, jo viņas laime ceļas, gudrība ir labāka nekā pērles, un viss, ko tu tikai vari izvēlēties, neir ar tās salīdzinājams). Grāmatā skaidrotas dabas parādības (arī elektrības), sniegtas ziņas par zemes reljefu, pasaules zemēm un tautām, dzīvniekiem un Visuma uzbūvi.[2] Visvairāk Stenders rakstījis par Zemi, tās formu un virsmu, Saules lielumu un karstumu, Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli u.c. Enciklopēdijas ģeogrāfiskā daļa veidota, izejot no tuvākā uz tālāko (IX nodaļa: "No Kurzemes", X nodaļa: "No igauņu zemes", XI nodaļa: "No Pēterburgas pilsētas" utt.).

1735. gadā iznākušā Kārļa Linneja darba Systema Naturae iespaidā enciklopēdijā izšķirtas trīs dabas ciltis: akmiņu (minerālu), augļu (augu) un dzīvu miesu (dzīvnieku). Pie augu valsts (augļu cilts) pieder: visas zāles, puķes, dēsti, koki, labība, ogas un viss, kas zaļo. [1; 189.], bet pie dzīvnieku valsts (dzīvu miesu cilts) pieder cilvēki, lopi, zvēri, putni, zivis, kukaiņi, tārpi, gliemeži un viss, kam dzīva dvaša ir. [1; 290.] Dzīvnieku valsts iedalījums: 1) zīdītāji; 2) putni; 3) zivis un vēži; 4) krokodili un bruņurupuči; 5) čūskas; 6) tārpi un tauriņi. Atsevišķā grupā izdalīti koraļļi un pērļgliemenes kā augļi, kas ne virs zemes, bet jūras dibenā aug. [1; 184.] Zivis un vēži ir apvienoti vienā grupā, iespējams, kā ūdens dzīvnieki. Līdz ar to posmkāju tipa pārstāvji no vēžu klases un kukaiņu klases ir sadalīti atsevišķās grupās: trešajā un sestajā. Kā 6. grupas pārstāvji minēti tauriņi (kāpuru stadijas dēļ) un tārpi. Hordaiņu tipa rāpuļu klases pārstāvji sadalīti divās grupās: 4. grupā krokodili un bruņurupuči, bet 5. – čūskas.

Atrodami arī ekologiskas domāšanas principi: Meži būtu papilnam, ja ļaudis to nebūtu postījuši un vēl tagad vietām, kur jau liela malkas-note iraid, tas negants ieradums nebūtu – to pēdīgu krūmiņu par līdumu noškīt. [1; 143.] Tanīs malās, kur liela meža note iraid, vajadzētu ataugus audzināt un ap ežām un sētmalām vītolus dēstīt, kas pēc ik bieži saaug un par dzīvu un neisnīcigu viju top. Ak, kas tas par jauka lieta būtu, kad Latvieši vairāk us Ābolu dārziem, Kartupeļu un citu sakņu kopšanas, visvairāk us dābolu sēšanas dotos. [..] Tad Kurzeme būtu patiesi laimīga zeme saucama, un pilnums būtu visās malās. [1; 148.][3]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas: 1796. gada izdevuma teksts ar komentāriem. Rīga: "Liesma", 1988 - 572 lappuses
  • Jānis Stradiņš. Etīdes par Latvijas zinātņu vēsturi. Rīga: 1982.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zelmene Z. Enciklopēdiska satura izdevumi Latvijā līdz 19. gadsimta 70. gadiem. Diplomdarbs. Rīga: 1964., 71 lpp.
  2. Tildes Latvijas vēstures enciklopēdija
  3. G. F. Stendera "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" kā mācību grāmata. Daugavpils: 2001.