Matīss Kaudzīte (vecajā ortogrāfijā: Matiß Kaudsit, 1848—1926) bija latviešu rakstnieks un skolotājs. Pirmā latviešu romāna "Mērnieku laiki" līdzautors (kopā ar brāli Reini).
Dzimis 1848. gada 18. augustā Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta "Mādaros". Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā. 1868. gadā pirmā publikācija laikrakstā "Mājas Viesis". Nokārtojis mājskolotāja eksāmenus, no 1868. gada bija Vecpiebalgas Kalna Kaibēnu pagastskolas skolotājs. 1868. gadā iestājās Rīgas Latviešu biedrībā un darbojās tajā visu mūžu. Darbojās arī Vecpiebalgas dziedāšanas (vēlāk labdarības) biedrībā, aktīvi iesaistījās vietējā kultūras dzīvē, piedalījās teātra izrādēs.
1870. gados sarakstīja vairākas nelielas lugas, publicēja vairākus dzejoļu krājumus, tostarp sacerēja dzejoli "Tautas mīlestība" (1879), kas kļuva tautā ļoti populārs, vairākus literatūrkritiskas ievirzes rakstus, grāmatu par brāļu draudzēm. 1879. gadā kopā ar brāli Reini Kaudzīti izdeva romānu "Mērnieku laiki". 1911. gadā to pirmo reizi izrādīja teātrī. Sastādījis arī antoloģijas un mācību grāmatas. 1880. gados laikrakstos publicēti kopā ar brāli rakstītie ceļojumu apraksti par Vāciju, Austriju, Šveici, Itāliju, Franciju un citām Eiropas valstīm.
1911. gadā aizgāja pensijā, dzīvoja brāļa iepirktajās mājās "Kalna Kaibēnos", Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, 1917. gadā atgriezās Latvijā. 1929. gadā "Kalna Kaibēnos" iekārtots muzejs — pirmais memoriālais muzejs Latvijā.
