Vecpiebalga ir ciemsVidzemē, Cēsu novadā, Vecpiebalgas pagasta centrs. Izvietojusies vēsturiskajā Piebalgas novadā starp Alauksta un Ineša ezeriem autoceļu P30 un P33 krustojumā. Attālums līdz Madonai — 37 km, līdz Cēsīm — 49 km, līdz Rīgai — 128 km.
Vecpiebalgā atrodas pagasta administrācija, vidusskola, kultūras nams (celts kā Labdarības biedrības nams 1887. gadā), bibliotēka, aptieka, luterāņu baznīca, A. Austriņa memoriālais muzejs, tūrisma informācijas centrs.
Vecpiebalgas skats 18. gadsimtā (no Broces krājuma)
Veidojusies senā Piebalgas (Grišku, Balgas, Veļķu) pilskalna tuvumā. Netālu no pilskalna 14. gadsimta sākumā uzcelta Rīgas arhibīskapaPiebalgas pils. Pils pirmoreiz tika sagrauta Livonijas karā 1577. gadā, vēlāk atjaunota, bet jau 18. gadsimtā no pils bija palikušas tikai drupas. Tās atrodas dažus simtus metru uz dienvidiem no Cēsu-Madonas ceļa un baznīcas.[3] Pakalna virsotnē starp Alaukstu un Taunu (apmēram 3 km no pils) izveidojās senākās Vecpiebalgas muižas (Alt-Pebalg) centrs.[4] 1933. gadā Vecpiebalgai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss.
Vecpiebalgas evaņģēliski luteriskās baznīcas ēku neogotikas stilā uzcēla no 1839. līdz 1845. gadam, viens no būvuzņēmējiem bijis Mārcis Sārums. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 20. septembrī Sarkanās armijas uzbrukuma laikā vācu karavīri uzspridzināja baznīcas torni, pēc kara baznīca tika pamesta sagrūšanai. Baznīcu atjaunoja no 1995. līdz 1997. gadam pēc arhitektes Ausmas Skujiņas projekta.[5]
Vecpiebalgas draudzes skolu uzcēla 1860.—1864. gadā, tās ēku daļēji sagrāva soda ekspedīcijas karavīri 1905. gada revolūcijas apspiešanas laikā. Pēc 1920. gada agrārās reformas skolu pārcēla uz nacionalizēto Vecpiebalgas muižas kungu māju un bijušo miertiesneša māju.[6] Skolas ēku atjaunoja 1931.—1940. gadā.
Latvija
Vecpiebalga Vikikrātuvē
