Vecpiebalgas pagasts

Vecpiebalgas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Cēsu novads
Centrs:	Vecpiebalga
Kopējā platība:	110,1 km2
• Sauszeme:	99,1 km2
• Ūdens:	11,1 km2
Iedzīvotāji (2025):	1 256
Blīvums (2025):	12,7 iedz./km2
Mājaslapa:	www.vecpiebalga.lv
	Vecpiebalgas pagasts Vikikrātuvē

Vecpiebalgas pagasts ir pagasts Vidzemē, kas ietilpst Cēsu novadā. Robežojas ar Cēsu novada Inešu, Kaives, Taurenes, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu un Madonas novada Liezēres pagastu. Pagasta centrs ir Vecpiebalga.

Daba

Vecpiebalgas pagasts atrodas Vidzemes augstienes centrālajā daļā, Piebalgas paugurainē. Gleznainās Vecpiebalgas apkārtnes ainavas kopš 1977. gada ir ieļautas aizsargājamā dabas teritorijā Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū.

Hidrogrāfija

Upes

Dzērvīte, Gailīšupīte, Gauja, Gaujiņa, Ogre, Tulija.

Ezeri

Alauksts, Gailītis, Tauns, Zobols.

Vēsture

14. gadsimta sākumā netālu no Piebalgas pilskalna tika uzcelta Rīgas arhibīskapa Piebalgas pils. Pils pirmoreiz tika sagrauta Livonijas karā 1577. gadā, vēlāk atjaunota, bet jau 18. gadsimtā no pils bija palikušas tikai drupas. Jaunais muižas centrs (Vecmuiža — Althof) izveidojās pakalna virsotnē starp Alaukstu un Taunu (apmēram 3 km no pils).^[3] 17. gadsimta otrajā pusē muižas centrs tika pārcelts uz tagadējo Vecpiebalgas muižu.

1935. gadā Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta platība bija 187,6 km² un tajā bija 3766 iedzīvotāji.^[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Vecpiebalgas, Alauksta, Ineša un Jaudzumu ciema padomes, bet pagastu un apriņķus 1949. gadā likvidēja. No 1949. līdz 1956. gadam Vecpiebalgas ciems bija daļa no Gaujienas rajona. 1954. gadā Vecpiebalgas ciemam pievienoja Alauksta ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu Cēsu rajona sastāvā.^[5]

2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pagastu kopā ar četrām citām apkārtējām pašvaldībām apvienoja Vecpiebalgas novadā, bet 2021. gadā Vecpiebalgas novads tika iekļauts Cēsu novadā.

Pieminekļi

Valsts nozīmes

Saiešanas nams "Cepļos"^[6]
Rakstnieka Kārļa Skalbes dzīves vieta un muzejs "Saulrieti"
Zemnieku-amatnieku sētu grupa Vēveru ciems ar sētām "Virolvēveri", "Vecvēveri", "Streinvēveri", "Mazvēveri", "Lielvēveri", "Lejasvēveri", "Kalnvēveri" un "Jaunvēveri"
"Jauncelmu" dzīvojamā māja
Vecpiebalgas viduslaiku pils
Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)
Zēniņu, Tašķēnu, Saulgožu, Raskumu, Lejasģibuļu un Jaunvīļumu senkapi
Cepļu apmetne I,II
Rakstnieku Reiņa un Matīsa Kaudzīšu dzīves un darba vieta un muzejs "Kalna Kaibēni"
Rakstnieka Antona Austriņa dzimtās mājas
Silakrogs

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	2 500	—
1959	1 979	−0.97%
1969	2 004	+0.13%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	1 915	−0.45%
1989	1 939	+0.12%
2000	1 781	−0.77%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	1 431	−1.97%
2021	1 271	−1.18%

Apdzīvotās vietas

Aļmi, Augstlīči, Baltaci, Beitēni, Brekti, Cepļi, Gulbji, Ģibuļi, Kabulēni, Kriemeļi, Kūrēni, Kurmji, Ķāķi, Lībieši, Ļūdiņi, Meirēni, Mūrnieki, Purgaiļi, Ragaiņi, Roznēni, Smetes, Spuldzēni, Staņaudi, Tašķēni, Tomuļi, Vecpiebalga, Veļķumuiža, Vēveri, Vīndedzes, Zeikari, Zēniņi.

Ievērojamas personības

Hermanis Albats (1879—1942), jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis. Latvijas ārlietu ministrs.
Jānis Andriksons (1912—1967), latviešu ātrslidotājs un hokejists.
Antons Austriņš (1884—1934), skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.
Harijs Avens (1910—1976), aktieris.
Pēteris Avens (1882—1951), strēlnieku un Sarkanās armijas virsnieks.
Jānis Breikšs (1887—1965), jurists, politiķis, nacionālās pretestības kustības dalībnieks. 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs.
Teodors Breikšs (1855—1922), skolotājs un sabiedriskais darbinieks.
Jēkabs Dārznieks (1873—1927), politiķis, Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latviešu zemnieku savienības biedrs.
Lilija Dzene (1929—2010), teātra vēsturniece, kritiķe un rakstniece
Matīss Kaudzīte (1848—1926), rakstnieks un skolotājs.
Reinis Kaudzīte (1839—1920), rakstnieks un skolotājs.
Aleksandrs Kiršteins (1948), arhitekts un politiķis.
Mārtiņš Lācis (1888—1938), revolucionārs un rakstnieks
Jānis Ozols (1859—1906), grāmatizdevējs.
Jānis Pupurs (1901—1977), Rīgas lielvecākais
Pauls Putniņš (1937—2018), dramaturgs, publicists, politiķis.
Jānis Roze (1878—1942), grāmatizdevējs.
Fridrihs Rubenis (1902—1945), virsnieks.
Kārlis Skalbe (1879—1945), dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Jānis Skuja (1886—1983), ārsts
Eduards Šīrons (1893—1964), tautsaimnieks.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Sports

Vecpiebalgas pagastā norisinās tradicionālais ikgadējais tautas slēpojums "Apkārt Alaukstam". Slēpojums notiek jau kopš 1984. gada un katru gadu pulcē gandrīz 1000 distanču slēpotāju.

Atsauces

↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
↑ Iepazīsti Cēsu novadu! Cēsu rajona padome. Cēsis. 2001. 161. lpp.
↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts^{[novecojusi saite]}
↑ OSP

Skatīt arī

Ārējās saites

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b7ce90c4747880001df621bd5432222776f906ee-1] «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.

[wikidata-817d5437ecc57a6eefd10177383d016610ce6100-2] «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.

[3] Iepazīsti Cēsu novadu! Cēsu rajona padome. Cēsis. 2001. 161. lpp.

[4] V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.

[5] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[6] Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts^{[novecojusi saite]}

[7] OSP

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]