Meža auzene
| Meža auzene Festuca altissima (All.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Auzenes (Festuca) |
| Suga | Meža auzene (Festuca altissima) |
| Sinonīmi | |
| Festuca sylvatica (Pollich) Vill. | |
 Meža auzene Vikikrātuvē | |
Meža auzene (latīņu: Festuca altissima) ir augu suga graudzāļu dzimtā. Tā ir neregulāri sastopama Eiropā, tostarp reti Latvijā, un dažviet rietumu un centrālajā Āzijā. Latvijā atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug platlapu un lapkoku, kā arī egļu mežos. Suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.[1]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meža auzene ir daudzgadīgs, 60—130 cm garš lakstaugs, kurš veido īsus sakneņus un skraju velēnu. Augam pie pamata ir brūnganas, makstveidīgas lapu paliekas. Stiebrs ir stāvs. Lapas raupjas, plakanas, 0,6—1,3 cm platas. Arī lapas maksts raupja, rievaina. Lapas mēlīte īsa, 0,2—0,4 cm gara, galā bārkstaina. Skara plaša un 10—20 cm gara, parasti diezgan vienpusēja. Vārpiņas ir 0,6—0,8 cm garas, plakanas, dzelteni zaļas. Vārpiņā ir 2—5 ziedi. Vārpiņas plēksnes ir lancetiskas. Ārējā zieda plēksne ir smaila, ar skaidri nodalāmu šķautni, bet bez akota. Auglis ir no zieda plēksnes neizbirstošs grauds. Zied jūnijā, jūlijā.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «meža auzene - Festuca altissima All. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-10-06.