Pāriet uz saturu

Meža auzene

Vikipēdijas lapa
Meža auzene
Festuca altissima (All.)
Meža auzene
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
ĢintsAuzenes (Festuca)
SugaMeža auzene (Festuca altissima)
Sinonīmi
Festuca sylvatica (Pollich) Vill.
Meža auzene Vikikrātuvē

Meža auzene (latīņu: Festuca altissima) ir augu suga graudzāļu dzimtā. Tā ir neregulāri sastopama Eiropā, tostarp reti Latvijā, un dažviet rietumu un centrālajā Āzijā. Latvijā atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug platlapu un lapkoku, kā arī egļu mežos. Suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.[1]

Meža auzene ir daudzgadīgs, 60—130 cm garš lakstaugs, kurš veido īsus sakneņus un skraju velēnu. Augam pie pamata ir brūnganas, makstveidīgas lapu paliekas. Stiebrs ir stāvs. Lapas raupjas, plakanas, 0,6—1,3 cm platas. Arī lapas maksts raupja, rievaina. Lapas mēlīte īsa, 0,2—0,4 cm gara, galā bārkstaina. Skara plaša un 10—20 cm gara, parasti diezgan vienpusēja. Vārpiņas ir 0,6—0,8 cm garas, plakanas, dzelteni zaļas. Vārpiņā ir 2—5 ziedi. Vārpiņas plēksnes ir lancetiskas. Ārējā zieda plēksne ir smaila, ar skaidri nodalāmu šķautni, bet bez akota. Auglis ir no zieda plēksnes neizbirstošs grauds. Zied jūnijā, jūlijā.[1]

  1. 1,0 1,1 «meža auzene - Festuca altissima All. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-10-06.