Meža meldrs

Vikipēdijas lapa
Meža meldrs
Scirpus sylvaticus (L.)
Meža meldrs
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsMeldri (Scirpus)
SugaMeža meldrs (Scirpus sylvaticus)
Meža meldrs Vikikrātuvē

Meža meldrs (latīņu: Scirpus sylvaticus) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā; tās ietvaros nodala daudzus zemākus taksonus (varietātes, pasugas). Latvijā bieži sastopama visā teritorijā; dažāda lieluma grupas pārmitrās vietās mežos un krūmājos, pļavās, purvos, ūdenstilpju piekrastē un peļķēs.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža meldrs ir daudzgadīgs, 40-150 cm garš lakstaugs. Augs veido ļoti skraju ceru. Stublājs ir stāvs, strupi trīsšķautņains, aplapots līdz ziedkopai. Lapas ir lineāras, 0,8-1,4 cm platas, gaišzaļas, plātnes mala un vidusdzīsla raupja, sīkdzeloņaina. Ziedkopa stublāja galā ir ļoti zaraina. Veido skraju saliktu čemuru. Ziedkopas zariņi dažāda garuma. Vārpiņas sīkas, olveidīgas, 0,3-0,4 cm garas, zariņa galā pušķī pa 3—5. Apziedņa matiņi atskabargaini, apmēram augļa (riekstiņa) garumā vai mazliet to pārsniedz. Zied jūnijā un jūlijā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «meža meldrs - Scirpus sylvaticus L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-08-29.