Pāriet uz saturu

Mežaparka Lielā estrāde

Vikipēdijas lapa
Mežaparka Lielā estrāde 2022. gadā
XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku koncerts
Mežaparka Lielā estrāde 1955. gadā

Mežaparka Lielā estrāde (arī Dziesmu svētku estrāde) ir kultūrvēsturiska būve Rīgas Mežaparkā. Kopš 1955. gada tā ir pastāvīga Latvijas dziesmu svētku pasākumu norises vieta. 2022. gadā atklāja rekonstruēto Mežaparka estrādi "Sidraba birzs".

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Estrādes atrašanās vieta izvēlēta praktisku iemeslu dēļ, jo Mežaparka Lielās estrādes izvietojums pilsētbūvniecības kontekstā ir uzskatāms par veiksmīgu un ērtu.[1] Mežaparka Lielā estrāde uzbūvēta pēc arhitekta V. Šņitņikova plāna 1955. gadā (pēc citas informācijas ekspluatācijā estrāde tika nodota 1954. gadā)[2] un kā lielu pasākumu un koncertu norises vieta 10 tūkstošiem dziedātāju un 30 tūkstošiem klausītāju. Laika gaitā notikušas vairākas pārbūves un papildinājumi.

Rekonstrukcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā notika Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas metu konkurss, par kura uzvarētāju kļuva arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša kopprojekts “Sidraba birzs”. [3] Atjaunotās Mežaparka Lielās estrādes arhitektoniskās koncepcijas idejas pamats ir latviešu tautasdziesmas, kas stāsta par dabas un cilvēka mijiedarbību. Koncepcijas pamatā ir vairāku simbolu kopums: KALNS, KOKS, BIRZS, LAPAS, LAPOTNE, kas veido estrādes koptēlu un telpisko uzbūvi, asociatīvi attēlojot latviešu tautasdziesmās apdziedāto latvisko ainavu un dzīves gudrību. ”Caur sidraba birzi gāju – ne zariņa nenolauzu…”.

Estrādes rekonstrukcija notika divās kārtās.[4] 2018. gadā īstenoja projekta pirmo kārtu ar skatītāju zonas pārbūvi, paplašinot to līdz vismaz 30 000 sēdvietām, ko iespējams transformēt par aptuveni 60 000 stāvvietām, kā arī izbūvējot apakšzemes daļu ar labierīcībām, ēdināšanas un tirdzniecības vietām.[5]

Rekonstrukcijas otro kārtu sākotnēji bija plānots realizēt līdz 2023. gadam un arī to sadalīt divos posmos — pirmo posmu bija plānots pabeigt līdz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kam bija jānorisinās estrādē 2020. gada 18. jūnijā, bet COVID-19 pandēmijas ierobežojumu sakarā tika mainīts to formāts.

2019. gada 16. janvārī Lielās estrādes pamatos iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, 2021. gada 21. jūnijā pabeidza estrādes rekonstrukcijas darbus.[6] Šie pārbūves darbi saņēma 2021. gada Latvijas Arhitektūras gada balvu.[7]

Otro posmu pabeidza 2022. gadā, pielāgojot to nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem.[8] Pēc vērienīgās rekonstrukcijas Mežaparka estrādes teritorija paplašinājās no aptuveni 92 000 kvadrātmetriem līdz vairāk nekā 146 400 kvadrātmetriem. Skatītāju lauka platība ir 22 tūkstoši kvadrātmetru, bet Mežaparka Lielās estrādes skatītāju laukumā izbūvēja pārvietojamās sēdvietas 30 557 skatītājiem, savukārt stāvvietās iespējams uzņemt līdz pat 50 000 skatītāju. Koru tribīnēs iespējams uzstāties līdz 16 000 dziedātāju.

Mežaparka Lielo estrādi kopš 2021. gada vasaras apsaimnieko “Ziemeļrīgas kultūras apvienība”, kuras sastāvā ietilpst arī VEF Kultūras pils un kultūras pils “Ziemeļblāzma”, veidojot Rīgas ziemeļu daļas kultūras dzīvi. Mežaparka estrādes ēkā ir plašas iekštelpas piecos stāvos: akustiska koncertzāle ar 500 skatītāju vietām un plašu aizskatuves zonu ar modernām grimētavām; izstāžu zāle; 3 semināru/konferenču telpas 50 – 240 apmeklētājiem; paviljons semināriem un saviesīgiem pasākumiem.

Mežaparka Lielās estrādes paviljonu atklāja 2022. gada 5. maijā. Šeit izvietoti visu iepriekš būvēto Dziesmu svētku estrāžu maketi, sākot ar pašu pirmo – 1873. gada estrādi.

Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas laikā skatītāju ērtībām izbūvēja pergolu (no latīņu valodas tulkojot – ēnaina lapene). Tā ir unikāla dzelzsbetona konstrukcija ar dekoratīvu koka pārsegumu, kas atrodas zem lielā skatītāju lauka. Šeit ir plašas labierīcības svētku apmeklētājiem, kā arī tirdzniecības un ēdināšanas zona 2 stāvos.

Lielākie pasākumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gada jūnijā estrādē uzstājās trimdas latviešu grupa "Čikāgas piecīši", sapulcinot no 50 000[9] līdz 100 000 klausītāju.[10][11]

2008. gada 9. augustā estrādē norisinājās Prāta Vētras koncerttūres Tur kaut kam ir jābūt noslēguma koncerts, kuru klātienē apmeklēja ap 45 000 cilvēku.[12] Plaši apmeklēti Prāta Vētras koncerti Mežaparkā notika arī 2005. un 2012. gadā.

2012. gada 23. augustā Mežaparka lielajā estrādē uzstājās popzvaigzne Lady Gaga ar The Born This Way Ball koncertu. Koncertu apmeklēja aptuveni 20 000 cilvēku. Kopā ar Lady Gaga estrādē uzstājās The Darkness un Lady Starlight.[13]

2018. gada 18. augustā estrādē notika grupas Prāta Vētra albuma "Par to zēnu, kas sit skārda bungas" koncerts, kas klātienē pulcēja ap 60 000 klausītāju. Tas bija grupas rekords[14] un tuvu tālaika lielākajam iespējamam skatītāju daudzumam estrādē.

2022. gadā estrādē uzstājās grupa Imagine Dragons, kurā pulcējās ap 50 000 klausītāju. Tajā pašā gadā notika grupas “Prāta Vētra” koncerts “Gads bez kalendāra”.

2023. gada 18. maijā estrādē notika mūzikas konkursa Eirovīzija uzvarētāju — itāļu rokgrupas Måneskin koncerts.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Mežaparks | Par parku | Dziesmu svētku estrāde Arhivēts 2013. gada 11. oktobrī, Wayback Machine vietnē., rigasmezi.lv
  2. ↑ "XX Gadsimts Post Scriptum" 2. sērija (1954—1955)
  3. ↑ Noslēdzies starptautiskais Mežaparka Lielās estrādes metu konkurss Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., abc.lv
  4. ↑ «Mežaparka Lielā estrāde tiks pilnībā rekonstruēta». Rīgas Dome. Skatīts: 2016. gada 19. martā.[novecojusi saite]
  5. ↑ «Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas pirmā kārta» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-12. Skatīts: 2018-06-21.
  6. ↑ «FOTO: Pabeigta Mežaparka estrādes rekonstrukcija». lsm.lv. 2021. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 4. septembrī.
  7. ↑ «Latvijas Arhitektūras gada balvu saņem Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā». lsm.lv. 2021. gada 27. augustā. Skatīts: 2021. gada 4. septembrī.
  8. ↑ «Mežaparka Lielās estrādes nākamā atjaunošanas kārta izmaksās 49 miljoni eiro». lsm.lv. 2018. gada 30. maijā. Skatīts: 2018. gada 1. jūlijā.
  9. ↑ «"Brīvā Latvija", 28.08.1989. Neparasti "palīgi" Čikāgas piecīšiem». periodika.lv. Skatīts: 2023-05-04.
  10. ↑ «1989. gada 20. jūnijā. “Čikāgas piecīši” satricina Latvijas PSR». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-05-04.
  11. ↑ «Ar dziesmām mūžībā pavadīts "Čikāgas piecīšu" dibinātājs Alberts Legzdiņš». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-04.
  12. ↑ «"Prāta vētras" koncerts Mežaparkā pulcē 45 000 klausītāju». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. decembrī. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
  13. ↑ «Lady Gaga koncertu Mežaparkā apmeklējuši 20 tūkstoši fanu». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 24. septembrī.
  14. ↑ «Pirms “Prāta vētras” koncerta virzienā uz Mežaparku izveidojušies sastrēgumi». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-04.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°00′55″N 24°09′05″E / 57.01528°N 24.15139°E / 57.01528; 24.15139

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mežaparka_Lielā_estrāde&oldid=4088771"