XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt!
XII-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetku-logo.jpg
Norises vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mājas lapa www.nacgavilet.lv
Datums 2021. gads

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (#dziedundejo2021) notiek Latvijas pašvaldībās no 2021. gada 12. jūlija līdz oktobra beigām. Svētkus rīko Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centrs.

Svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Visos svētku pasākumos dalībnieku skaits ir no viens līdz tajā brīdī valstī atļautajam dalībnieku skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Visas norises tiks iemūžinātas videoierakstos un tie tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam.[1]

Sākotnēji bija paredzēts, ka dziesmu un deju svētki norisināsies 2020. gada vasarā, no 6. līdz 12. jūlijam, bet tos pārcēla[2] sakarā ar COVID-19 izplatīšanos Latvijā. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas pulcē tūkstošiem dziedātāju, dejotāju un dalībnieku no citiem mākslinieciskajiem kolektīviem Latvijā un diasporā. Tika plānots, ka 2021. gada svētku kopmēģinājumi un koncerti notiks Rīgā, jaunajā Mežaparka Lielajā estrādē un tās teritorijā, 2018. gadā atjaunotajā kultūras un sporta centrā Daugavas stadionā, un citās svētku norisēm piemērotās vietās.

Svētku māksliniecisko konceptu "ROTĀ" raksturo trīs atslēgvārdi: ROTĀT — ROTA — ROTAĻA. Svētku koncepcijas autore Inga Krišāne: "Dziesmu un deju svētkos mēs rotājamies skaistos tērpos, mēs rotājam Svētku gaisotni ar skaistām dziesmām, līksmām dejām un rotaļām. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir rotaļa Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku tradīcijas ietvaros, un 2021.gads ir svētku gatavošanās kulminācija jeb Svētku rota. Laiks, kad Latvija vasaras vidū ar dziesmām, dejām, kokļu un pūtēju orķestru skaņām rotājas pasaules kultūras kalnā".

Svētku logo attēlo un simbolizē saules rotu, kas caur krāsu un gaismu rakstiem izrotājas ar un caur rotaļu, dejas motīvu, vainagu pinumu, etnogrāfiskiem rakstiem, bizēm, lentēm un citiem svētku elementiem un notikumiem, veidojot krāšņu un krāsainu svētku kaleidoskopu. Centrālais pamatelements ir saule, kas rotājas ar meiteņu bizēm, matu lentēm, kuru attēlojums vienlaicīgi simbolizē arī zēnu lakatiņus. Gan zīmē saskatāmie elementi, gan veids, kā tie rotājas, sasaucoties viens ar otru, attēlo rotaļu — rotāšanos kā neatņemamu svētku sastāvdaļu un pašus svētkus kā visgreznāko no rotām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]