Juris Poga
| Juris Poga | |
|---|---|
| Dzimis |
1957. gada 23. janvārī Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvojis |
 Spānija Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Rīgas Politehniskais institūts |
| Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis (2020) |
Juris Poga (dzimis 1957. gada 23. janvārī Jūrmalā[1]) ir latviešu arhitekts, vairāku Latvijas sabiedrisko ēku projektu autors, Latvijas arhitektu savienības prezidents.
1981. gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti.[1] Tajā pašā gadā sācis darba gaitas institūtā "Pilsētprojekts", kur strādāja līdz 1990. gadam.[1] 1994. gadā izveidojis savu uzņēmumu "Arhitekta J. Pogas birojs".[1]
2020. gada novembrī saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka pakāpi.[2]
EXPO 1992 paviljons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1987. gadā piedalījies Vissavienības metu konkursā par PSRS paviljona veidolu EXPO 1992 izstādei Seviljā. Projekta ideja tapa kopā ar arhitektu Aigaru Sparānu un mākslinieku Ivaru Mailīti, iesniedzot to konkursā ar devīzi «Ы 000». Konkursā kopumā tika iesniegti 176 pieteikumi, no kuriem 1. kārtā par labāko tika atzīts Pogas, Sparāna un Mailīša projekts.[3] Konkursa otrajā kārtā 1989. gadā tika virzīti pieci pretendenti, bet kolēģu aizņemtības dēļ projektu prezentēja tikai J. Poga. Par spīti tam, izdevās uzvarēt arī otrajā kārtā un, iesaistoties arī «Pilsētprojekta» pārstāvjiem Modrim Ģelzim un Andrim Purviņam, noslēgt līgumu par projekta realizāciju.
Lai realizētu projektu, J. Poga ar ģimeni uz laiku pārcēlās uz dzīvi Spānijā. Projekta realizācijas gaitā mainoties politiskajai situācijai, fasādē esošie burti «USSR» tika nomainīti ar «RUSSIA».[4]
Citi ievērojami darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijas paviljons Vispasaules jauniešu festivālā Maskavā, līdzautors Andrejs Ģelzis (1985)
- Dzīvojamā ēka Firsa Sadovņikova ielā 21 (1992)[5]
- Dzīvojamā ēka Ūnijas ielā 21 (1994)[6]
- Dzīvojamās rindu ēkas Āzenes ielā 9—39
- Viesnīca "Radi un draugi" (2000)
- Dzīvojamā ēka Ciemupes ielā 2 (2000)
- Ventspils bibliotēkas pārbūve, (2004), saņēmis balvu kā Latvijas arhitektūras gada labākā pārbūve.[7]
- Viesnīcas "Latvija" renovācijas 1. kārta (2002)
- Viesnīca "Europa Royale Hotel" Benjamiņa namā (2006)
- Ventspils teātra nams "Jūras vārti" (2007)
- Astra Lux (2007), balva kā 2007. gada labākā jaunbūve[8]
- Vidzemes mūzikas un kultūras centrs Cēsīs (2014)
- Koncertzāle "Lielais dzintars" Liepājā, sadarbības partneris galvenajam arhitektam Folkeram Gīnkem (2015)
- Rīgas Doma saglabāšanas 2. kārta (2015)
- Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija (2018)
Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 1985. gada Latvijas arhitektu savienības biedrs.[9] No 1999. līdz 2005. gadam bijis Latvijas arhitektu savienības vadītājs, pēc tam arī valdes priekšsēdētājs.[10]
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Dzīvojamā ēka Firsa Sadovņikova ielā 21, Rīgā. (1992) -
Dzīvojamā ēka Ūnijas ielā 21, Rīgā. (1994) -
Ventspils bibliotēka. (2004) -
Dzīvojamā ēka Astra Lux G. Astras ielā, Rīgā. (2007) -
Vidzemes koncertzāle Cēsis. (2014) -
Koncertzāle Lielais Dzintars Liepājā. Kopā ar F. Gīnki. (2015)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Andris Vilsons. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1996. ISBN 9785899600579.
- ↑ «Jaunākie piešķirtie apbalvojumi | Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa». www.president.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-11-19. Skatīts: 2020-11-20.
- ↑ Velta Holcmane, Agrita Lūse, Ilze Žeivate. Laikmetīgā arhitektūra Latvijā. Al secco, 2013. 19. lpp. ISBN 978-9984-9949-9-4.
- ↑ Velta Holcmane, Agrita Lūse, Ilze Žeivate. Laikmetīgā arhitektūra Latvijā. Al secco, 2013. 194. lpp. ISBN 978-9984-9949-9-4.
- ↑ «Kas un kā dzīvo sarkano ķieģeļu mājā F. Sadovņikova ielā?» (latviešu). Skatīts: 2018-11-14.[novecojusi saite]
- ↑ «Mana māja: „Kremļa siena” Ūnijas ielā 37». Riga.lv. Skatīts: 2017. gada 22. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ Velta Holcmane, Agrita Lūse, Ilze Žeivate. Laikmetīgā arhitektūra Latvijā. Al secco, 2013. 175. lpp. ISBN 978-9984-9949-9-4.
- ↑ «Par gada labāko jaunbūvi atzīta ēka Purvciemā». TVNET. 2008. gada 29. martā. Skatīts: 2017. gada 22. janvārī.
- ↑ «Juris Poga - (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». makslinieki.lv. Latvijas Radošo savienību padome. Skatīts: 2017. gada 15. janvārī.
- ↑ «Vispārēja informācija». latarh.lv. Latvijas Arhitektu savienība. Skatīts: 2017. gada 15. janvārī.
|