Medus kūka
 | |
| Izcelsmes vieta | Krievija |
|---|---|
| Ieviests | 19. gadsimtā |
| Galvenās sastāvdaļas | milti, margarīns, cukurs, olas, citrona šķēlītes, medus, soda, krējums, sviests |
Medus kūka (krievu: медови́к) ir bijušās Padomju Savienības valstīs populāra kārtainā kūka. Tās galvenās sastāvdaļas ir medus un skābais krējums vai iebiezinātais piens.[1]
Tas ir deserts, kas pazīstams ar ilgu pagatavošanas laiku. Šīs kūkas pagatavošana ir ilga un darbietilpīga, un tā var ilgt vairāk nekā trīs stundas. Medus kūka ir kārtaina, parasti tai ir astoņas kārtas. Tā sastāv no biskvīta slāņiem ar krējuma pildījumu un bieži vien ir pārklāta ar riekstiem vai skaidiņām, kas izgatavotas no kūkas pārpalikumiem. Kamēr plānās kārtas neilgi pēc izņemšanas no cepeškrāsns sacietē, pildījuma mitrums laika gaitā to atkal mīkstina.[2] Pirms lietošanas medus kūka kādu laiku jāpatur ledusskapī. Ir daudz šīs kūkas recepšu un variāciju, taču galvenā sastāvdaļa ir medus, piešķirot kūkai raksturīgo garšu. [3]
Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stāsta, ka kūku 19. gadsimtā Krievijas Impērijā esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, Aleksandra I sievas.[4] Ķeizarienei Elizabetei negaršoja medus, un jebkurš ar to pagatavots ēdiens viņai negāja pie sirds. Taču kādu dienu jauns jaunais pavārs imperatora virtuvē, nezinot par ķeizarienes nepatiku, izcepa kūku ar medu un biezu skābo krējumu. Par lielu pārsteigumu, nezinot, ka ēdiens satur medu, ķeizarienei Elizabetei tas nekavējoties iegaršojās.[5]
Neskatoties uz šo leģendu, tradicionālajās krievu pavārgrāmatās medus kūka minēta reti.[6] Popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva padomju laikā.[6][7] Mūsdienās ir daudz medus kūkas variāciju: ar iebiezinātu pienu, sviesta krēmu vai olu krēmu.
Receptes izcelsme nav skaidra, minēts arī, ka tā esot senslāvu, armēņu vai gruzīnu.
Līdzīgas receptes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Medus kūkai līdzīgi deserti ir populāri arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs. Labi zināms un iecienīts deserts tas ir arī Polijā, Čehijā, Lietuvā, Igaunijā un Irānā. Bulgārijā tā lielākoties ir pazīstama ar nosaukumu French Village Cake.[8] Ukrainā tā tiek pagatavota bez krējuma. Arī Latvijā šis gardums ir ļoti iecienīts.[9]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Darra Goldstein. The Oxford Companion to Sugar and Sweets. Oxford University Press, 2015.
- ↑ «8-Layer Honey Cake Recipe (Medovik)». Natasha's Kitchen (angļu). 2014. gada 9. marts.
- ↑ Larisa Ion. «Russian/Ukrainian Honey Cake - Medovik recipe». RedNumberONE (en-US), 2018-06-03. Skatīts: 2019-09-23.
- ↑ Paul Hollywood. The Weekend Baker. Penguin, 2016.
- ↑ «Russia's most irresistible honey trap: Medovik». 2017. gada 24. marts.
- ↑ 6,0 6,1 Jennifer Eremeeva. «Honey Coating a Controversy: Tort Medovik». Russia Beyond The Headlines (angļu), 2012. gada 1. septembris.
- ↑ Alexey Mosko. «Medovik: The tsar of Russian cakes». Russia & India Report (en-IN), 2016. gada 7. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembrī. Skatīts: 2017. gada 10. aprīlis.
- ↑ Daniela Lambova. «Medovik». Dani's Cookings (angļu), 2022-11-21. Skatīts: 2022-11-21.
- ↑ Delfi. «Nacionālais lepnums – medus kūka: 14 receptes svētku galdam». www.delfi.lv (latviešu), 2018-11-30. Skatīts: 2023-11-27.
|