Melitskābes anhidrīds
| Melitskābes anhidrīds | |
|---|---|
 Melitskābes anhidrīda struktūrformula  Melitskābes anhidrīda molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi | melitskābes trianhidrīds; MTA; benzol-1,2 : 3,4 : 5,6-heksakarbonskābes trianhidrīds; 4,9,14-trioksatetraciklo[10.3.0.02,6.07,11]pentadeka-1,6,11-triēn-3,5,8,10,13,15-heksons |
| CAS numurs | 4253-24-1 |
| Ķīmiskā formula | C12O9 |
| Molmasa | 288,12 g/mol |
| Blīvums | 1810 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 434 K (161 °C) |
| Viršanas temperatūra | sadalās |
| Šķīdība ūdenī | aukstā gandrīz nešķīst, karstā reaģē |
Melitskābes anhidrīds (C12O9) ir bezkrāsaina cieta viela (balts pulveris). Vakuumā viegli sublimējas. Viela satur benzola gredzenu, tādēļ pieskaitāma pie aromātiskajiem savienojumiem.[1][2]
Melitskābes anhidrīds pieder pie "eksotiskajiem" oglekļa oksīdiem.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Melitskābes anhidrīdu pirmo reizi ieguvuši Justuss fon Lībigs un Frīdrihs Vēlers 1830. gadā, pētot minerālu melītu jeb medusakmeni. Sākumā viņi jauniegūtajam savienojumam piešķīra formulu C4O3.[3][4][5] 1913. gadā šo vielu precīzāk aprakstīja H. Meijers un K. Šteiners.[6][7]
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iegūst, dehidratējot melitskābi (no tā radies arī vielas nosaukums). Melitskābes anhidrīds rodas, karsējot melitskābi kopā ar acetilhlorīdu 120 °C temperatūrā.[8]
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Melitskābes anhidrīdu lieto polietilēntereftalāta (PET) plastmasu termoplastisko īpašību uzlabošanai, kā arī celulozes vai kolagēna esterificēšanai, lai iegūtu materiālus ar jaunām īpašībām.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: melitskābes anhidrīds |
- ↑ Fowler, P. W.; Lillington, M. (2007). "Mellitic Trianhydride, C12O9: The Aromatic Oxide of Carbon". Journal of Chemical Information and Modeling 47 (3): 905–908. doi:10.1021/ci600547n.
- ↑ Ermer, O.; Neudörfl, J. (2000). "Structure of Mellitic Trianhydride". Helvetica Chimica Acta 83 (1): 300–309. doi:10.1002/(SICI)1522-2675(20000119)83:1<300::AID-HLCA300>3.0.CO;2-L.
- ↑ F. Wohler (1826), Ueber die Honigsteinsäure. Poggendorfs Annalen der Physik und Chemie, volume 83, issue 7, pp. 325—334. Interneta versija.
- ↑ J. Liebig, F. Wöhler (1830), Ueber die Zusammensetzung der Honigsteinsäure. Poggendorfs Annalen der Physik und Chemie, vol. 94, Issue 2, pp.161-164. Interneta versija.
- ↑ O. L. Erdmann and R. F. Marchand (1848), Ueber die Mellithsäure. Journal für praktische Chemie, pp. 129—144. Interneta versija.
- ↑ Meyer, H.; Steiner, K. (1913). "Über ein neues Kohlenoxyd C12O9 [A new carbon oxide C12O9]". Berichte der Deutschen Chemischen Gesellschaft 46 (1): 813–815. doi:10.1002/cber.191304601105.
- ↑ Bugge (1914), Chemie: En neues Kohenoxyd. Review of Meyer and Steiner’s discovery of C12O9. Naturwissenschaftliche Wochenschrift, volume 13/29, issue 12, 22 March 1914, p. 188. Interneta versija.
- ↑ Пауль Каррер. Курс органической химии. Ленинград: Государственное научно-техническое издательство химической литературы, 1960, 656. lpp. (krieviski)