Mellīni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Grāfu Mellīnu dzimtas ģerbonis (no Baltisches Wappenbuch)

Mellīni (vācu: von Mellin) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16. gadsimta un ierakstīta Igaunijas bruņniecības (1746), Vidzemes bruņniecības (1783) un Somijas bruņniecības (1818) matrikulās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz rakstos ar šādu uzvārdu 1229. gadā pieminēts Malinas Gerards (latīņu: Gerardus de Malyn) no Meklenburgas un 1372. gadā Mellinas Helmonds (Helmond Mellin) no Pomerānijas. Mellīnu dzimtas tiešais priekštecis ir 1468. gadā pieminētais Pomerānijas hercoga Ērika II vasalis Dubislavs Mellīns (Dubislaw Mellyn). Mellīnas Kristaps (Christoph von Mellin) 1549. gadā pārcēlās uz Jervas zemi Livonijas ordeņa valsts igauņu daļā. Zviedru Igaunijas laikā Jirgens Mellīns (Jürgen Mellin) 1696. gadā tika iecelts grāfa kārtā un paaugstināts feldmaršala dienesta pakāpē. 1698. gadā viņš kļuva par Greifsvaldes universitātes kancleru.

Mellīnu muižas Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slaveni dzimtas locekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zur Geschichte der erloschenen von Mellin in Pommern. In: Der Deutsche Herold, 32, 1901, S. 178–179 und S. 200–201.
  • Astaf von Transehe-Roseneck: Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Teil 1, 1: Livland, Bd.: 1, Görlitz, 1929 S. 251–262
  • Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil 2, 1.2: Estland, Görlitz, 1930, S. 715–716

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]