Mellīni

Mellīni (vācu: von Mellin) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16. gadsimta un ierakstīta Igaunijas bruņniecības (1746), Vidzemes bruņniecības (1783) un Somijas bruņniecības (1818) matrikulās.

Vēsture

Pirmoreiz rakstos ar šādu uzvārdu 1229. gadā pieminēts Malinas Gerards (latīņu: Gerardus de Malyn) no Meklenburgas un 1372. gadā Mellinas Helmonds (Helmond Mellin) no Pomerānijas. Mellīnu dzimtas tiešais priekštecis ir 1468. gadā pieminētais Pomerānijas hercoga Ērika II vasalis Dubislavs Mellīns (Dubislaw Mellyn). Mellīnas Kristaps (Christoph von Mellin) 1549. gadā pārcēlās uz Jervas zemi Livonijas ordeņa valsts igauņu daļā. Zviedru Igaunijas laikā Jirgens Mellīns (Jürgen Mellin) 1696. gadā tika iecelts grāfa kārtā un paaugstināts feldmaršala dienesta pakāpē. 1698. gadā viņš kļuva par Greifsvaldes universitātes kancleru.

Mellīnu muižas Latvijā

Ainažu muiža (Haynasch, 1867−1868),
Ārciema muiža (Erküll, 1828−1920),
Bīriņu muiža (Koltzen, 1782−1818),
Budenbrokas muiža (Schujenpahlen, 1871−1920),
Grostonas muiža (Großdohn, 18. gs.),
Ķizbeles muiža (Kipsal, 1797−1801),
Ozolu muiža (Lappier, 1827−1920).

Slaveni dzimtas locekļi

Jirgens Mellīns (Jürgen Mellin, 1633–1713), Zviedrijas feldmaršals, Brēmenes un Ferdenas, vēlāk Zviedru Pomerānijas ģenerālgubernators
Ludvigs Augusts Mellīns (1754–1835), vācbaltiešu politiķis un kartogrāfs

Attēlu galerija

Ludvigs Augusts Mellīns
Mellīnu dzimtmuižas kungu māja Tuhalā (pirms 1905. gada)
Ozolmuižas kungu māja (1904)
Ainažu muižas kungu māja
Bīriņu muižas kungu māja
Ozolmuižas kungu māja

Literatūra

Zur Geschichte der erloschenen von Mellin in Pommern. In: Der Deutsche Herold, 32, 1901, S. 178–179 und S. 200–201.
Astaf von Transehe-Roseneck: Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Teil 1, 1: Livland, Bd.: 1, Görlitz, 1929 S. 251–262
Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil 2, 1.2: Estland, Görlitz, 1930, S. 715–716

Ārējās saites

Ģeneoloģija (vāciski)

Atsauces