Melnās dzilnas
| Melnās dzilnas Dryocopus (F. Boie, 1826) | |
|---|---|
 Baltzoda dzilna (Dryocopus pileatus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Dzilnveidīgie (Piciformes) |
| Dzimta | Dzilnu dzimta (Picidae) |
| Apakšdzimta | Dzilnu apakšdzimta (Picinae) |
| Ģints | Melnās dzilnas (Dryocopus) |
 Melnās dzilnas Vikikrātuvē | |
Melnās dzilnas (Dryocopus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās sastopamas Eirāzijā, Ziemeļāmerikā un Dienvidamerikā. Trīs sugas mājo Vecajā Pasaulē, bet četras Jaunajā Pasaulē.[2] Melnās dzilnas ir tipiski meža putni, kas barojas un ligzdo kokos, ar aso knābi izcērtot stumbros dobumus. Līdz ar mežu izciršanu un izplatības areālu sadrumstalotību dažu Dienvidamerikas sugu izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta. Latvijā sastopama viena melno dzilnu ģints suga - melnā dzilna (Dryocopus martius).[3]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Melnās dzilnas ir lieli, spēcīgi putni. Lielākā ģintī ir melnā dzilna (Dryocopus martius), kuras ķermeņa garums lielākajiem īpatņiem ir 55 cm, svars 370 g.[4]
Melno dzilnu ģints putniem ir raksturīga liela galva, spēcīgs, taisns, konusveidīgs knābis, stīva aste un gara mēle.[5] Visām melno dzilnu sugām ir melns apspalvojums, uz kura izceļas sarkanā galvas virsa, turklāt lielākajai daļai sugu ir cekuls. Daudzām sugām melnais apspalvojums kombinējas ar baltu spalvu laukumiem, visbiežāk uz galvas. Tēviņa, mātītes un jauna putna apspalvojums melnajām dzilnām ir atšķirīgs, atšķiroties sarkanā galvas kroņa izmēram. Melnās dzilnas ir labas lidotājas. Lidojums ir taisns un spēcīgs.
Melnās dzilnas meža veselībai ir ļoti nozīmīgi un vērtīgi putni, tie barojas ar kukaiņiem, kurus atrod koku stumbros, ar aso knābi izcērtot nelielu caurumu un ar garo mēli tos izvelkot pat no vismazākajām spraugām. Melnās dzilnas barojas arī ar augļiem, ogām un riekstiem. Ligzdai tiek izcirsts lielāks un plašāks dobums. Melnās dzilnas ir iecienījušas mirušus vai slimus kokus. Olas kā visiem dzilnu dzimtas putniem ir baltā krāsā. Šīs ģints sugām ir raksturīgi katrā vairošanās sezonā izkalt jaunu ligzdošanas dobumu, tādējādi to pamestajos dobumos citus gadus ligzdo citu sugu putni vai apmetas mazie zīdītāji, kas dzīvo kokos. Melnās dzilnas sit pa koku stumbriem arī, lai savstarpēji sazinātos. Visas ģints sugas ir nometnieces.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Melno dzilnu ģints (Dryocopus)[1]
- Andamanu dzilna (Dryocopus hodgei)
- Baltvēdera dzilna (Dryocopus javensis)
- Baltzoda dzilna (Dryocopus pileatus)
- Melnā dzilna (Dryocopus martius)
- Melnvēdera dzilna (Dryocopus schulzi)
- Svītrainā dzilna (Dryocopus lineatus)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Woodpeckers, 2020
- ↑ Genus: Dryocopus
- ↑ Latvijas Daba: Dzilnu dzimta
- ↑ «ARKive: Black woodpecker (Dryocopus martius)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 4. februārī. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī. Arhivēts 2014. gada 4. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Aves: Dzilnveidīgie (Piciformes)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnās dzilnas |