Melānija Vanaga

Vikipēdijas lapa
Melānija Vanaga
Melānija Vanaga
Personīgā informācija
Dzimusi 1905. gada 4. septembrī
Valsts karogs: Latvija Drabešu pagasts, Latvija
Mirusi 1997. gada 23. septembrī (92 gadi)
Valsts karogs: Latvija Carnikava, Latvija
Dzīvesbiedrs Aleksandrs Vanags
Bērni Alnis Vanags
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece, žurnāliste
Valoda latviešu valoda
Slavenākie darbi „Veļupes krastā”

Melānija Vanaga (dzimusi Šleija 1905. gada 4. septembrī Drabešu pagasta „Kalna Sermuļos”, mirusi 1997. gada 23. septembrī Carnikavā) bija latviešu rakstniece un žurnāliste.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1905. gada 4. septembrī Drabešu pagasta „Kalna Sermuļos”. 1912. gada rudenī sāka mācīties Doles (tagad Amatas) pamatskolā, vēlāk mācījās Cēsu Valsts ģimnāzijā. Studēja tieslietas Latvijas Universitātē un dziedāja universitātes korī Dziesmuvara. M. Vanaga strādāja tiesā, laikrakstos „Brīvā Zeme” un „Daugavas Vēstnesis”, kā arī Rīgas radiofonā.

1941. gada 14. jūnijā viņu kopā ar astoņgadīgo dēlu Alni izsūtīja uz Krasnojarskas novadu Sibīrijā. Vīru Aleksandru nošķīra no ģimenes un izsūtīja uz Gulaga nometni Urālos, kur 1942. gadā nošāva.

1957. gadā M. Vanagai atļāva atgriezties Latvijā, piecus gadus strādāja Cēsu rajona kolhozos par gani. Viņa apkopoja Drabešu pagasta un citu Āraišu draudzes novadā esošo pagastu māju vēsturi, teiku pierakstus, dokumentus, fotogrāfijas, kopumā vairāk kā 100 sējumus. Uzrakstīja Sibīrijas atmiņu grāmatu „Veļupes krastā”, kuru publicēja 1991. gadā.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 13 rokrakstu sējumi par Amatas upi, 7 sējumi par LU kori „Dziesmuvara”, 7 sējumi „Mana dzimtā puse”, 80 sējumi "Mūžs un mirkļi", kas daļēji atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Retumu nodaļā.
  • Sešu darbu cikls „Dvēseļu pulcēšana”.
  • Sibīrijas atmiņu grāmata „Veļupes krastā”.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Triju Zvaigžņu ordenis.
  • 1992. gadā M. Vanagai par grāmatu „Veļupes krastā” piešķīra Kultūras ministrijas balvu, 1993. gadā kardināla Juliāna Vaivoda fonda balvu.
  • 1994. gadā par dokumentālo romānu virknes „Dvēseļu pulcēšana” pirmo grāmatu „Tēvu cilts” viņa saņēma Eduarda Veidenbauma literāro prēmiju.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gada 2. septembrī Amatas pamatskolā atvēra Melānijas Vanagas piemiņas muzeju. 2016. gadā režisors Viesturs Kairišs pēc grāmatas „Veļupes krastā” motīviem uzņēma filmu „Melānijas hronika”.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Melānijas Vanagas muzejs». Kultūras karte. Skatīts: 2017-11-15.