Drabešu pagasts
| Drabešu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Cēsu novads |
| Kopējā platība:[1] | 120,3 km2 |
| • Sauszeme: | 117,4 km2 |
| • Ūdens: | 2,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2021):[2] | 2 190 |
| Blīvums: | 18,7 iedz./km2 |
 Drabešu pagasts Vikikrātuvē
| |
Drabešu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā starp upi un Vidzemes augstienes rietumu nogāzi. Robežojas ar sava novada Amatas pagastu, Cēsu pilsētu un Vaives pagastu, Līgatnes pagastu un pa Gauju ar Straupes un Raiskuma pagastiem.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Amata, Dančupīte, Dzērdupe, Gaidene, Grūba, Kumadiņa, Pērļupe, Rakšupe.
Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Asaru ezers, Āraišu ezers, Gaucis, Mazais Lazdiņu ezers, Murkulītis, Pūcītis, Vēķu ezers, Vērsītes ezers, Ziemēnu ezers.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1935. gadā Cēsu apriņķa Drabešu pagasta platība bija 109,07 km² un tajā dzīvoja 2030 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Drabešu, Ieriķu un Rencēnu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Cēsu rajona Drabešu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Ieriķu ciemu, 1961. gadā — likvidēto Līvu ciemu. 1965. gadā padomju saimniecības «Amata» teritoriju pievienoja Kosas ciemam, bet 1977. gadā Drabešu ciemam pievienoja daļu Vaives ciema teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2000. gadā Drabešu pagasts apvienojās ar Amatas pagastu, izveidojot Amatas novadu. 2021. gadā Amatas novadu iekļāva Cēsu novadā.
Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valsts nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Vējdzirnavas[6]
- Vāveres kroga apbūve
- "Melturu" dzīvojamā rija
- Brušu pusmuižas apbūve
- Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku
- Āraišu luterāņu baznīca
- Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve
- Vāļu, Kalnamežiņu, Ainavu un Lejaspeļu senkapi
- Āraišu viduslaiku pils un apmetne
- Āraišu ezerpils
Vietējas nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Ieriķi, Kārļi, Drabeši, Amata, Līvi, Meijermuiža, Āraiši.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
