Mezeņa
Izskats
Mezeņa | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Мезень | ||
Mezeņas vidusskola | ||
| ||
Atrašanās vieta Krievijā | ||
Koordinātas: 65°50′24″N 44°15′15″E / 65.84000°N 44.25417°EKoordinātas: 65°50′24″N 44°15′15″E / 65.84000°N 44.25417°E | ||
Valsts | Krievija | |
Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | |
Federācijas subjekts | Arhangeļskas apgabals | |
Rajons | Mezeņas rajons | |
Radusies | 15. gadsimtā | |
Pilsētas tiesības | 1780. gads | |
Platība | ||
• Kopējā | 6 km2 | |
Augstums | 20 m | |
Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
• kopā | 2 832 | |
• blīvums | 554,2/km² | |
Laika josla | UTC+3 (UTC+3) | |
Mājaslapa |
www | |
Mezeņa Vikikrātuvē |
Mezeņa (krievu: Мезень) ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos pie Tovas upes ietekas Mezeņas upē, 45 kilometri no tās ietekas Baltajā jūrā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Radusies ar nosaukumu Okladņikova sloboda 15./16. gadsimtā kā zvērādu tirdzniecības punkts. 1780. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. Mezeņa bija tradicionāla politisko darbinieku izsūtīšanas vieta.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mezeņā izsūtījumā dažādos laikos dzīvoja protopops Avakums (Протопоп Аввакум, 1620 — 1682), Inesa Armanda (Инесса Арманд, 1874 — 1920), Kliments Vorošilovs.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mezeņa.
|
|