Mišels Platinī
Mišels Platinī 2010. gadā | |||
Personas dati | |||
---|---|---|---|
Dzimis | 1955. gada 21. jūnijā | ||
Dzimšanas vieta | Žofa, Francija | ||
Augums | 178 cm | ||
Sporta veids | futbols | ||
Pozīcija | Uzbrūkošais pussargs | ||
Jauniešu klubi | |||
1966–1972 | AS Jœuf | ||
Profesionālie klubi | |||
Sezonas | Klubs | Sp† | (v)† |
1972–1979 | Nancy | 181 | (98) |
1979–1982 | Saint-Étienne | 104 | (58) |
1982–1987 | Juventus | 147 | (68) |
Kopā | 432 | (224) | |
Nacionālā izlase | |||
1976–1987 | Francija[1] | 72 | (41) |
Vadītās komandas | |||
1988–1992 | Francija | ||
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos |
Mišels Fransuā Platinī (franču: Michel François Platini, dzimis 1955. gada 21. jūnijā Žofā, Francijā) ir bijušais Francijas futbolists, treneris un bijušais UEFA prezidents.
Platinī bija Francijas futbola izlases dalībnieks, kad tā uzvarēja 1984. gada Eiropas čempionātā futbolā. Šajā turnīrā viņš kļuva par rezultatīvāko vārtu guvēju un tika atzīts par labāko spēlētāju. Viņš piedalījās arī 1978., 1982. un 1986. gada Pasaules kausos, pēdējos divos no tiem sasniedzot pusfinālu. Platinī, Alēns Žiress, Luiss Fernandess un Žans Tiganā kopā veidoja carré magique (maģisko kvadrātu), grupu no viduslīnijas spēlētājiem, kas bija 1980. gadu Francijas futbola izlases kodols. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem piespēlētājiem futbola vēsturē, kā arī brīvsitienu izpildītājiem un uzbrukumu noslēdzējiem. Viņam pieder rekords ar visvairāk gūtajiem vārtiem (9) Eiropas čempionātos futbolā, lai arī viņš piedalījās tikai vienā turnīrā 1984. gadā.
Platinī trīs gadus pēc kārtas tika atzīts par Eiropas Gada futbolistu (1983 — 1985). Trīs reizes balvu saņēmuši ir trīs spēlētāji, arī Johans Kruifs un Marko van Bastens, bet Platinī ir vienīgais, kurš to saņēma trīs gadus pēc kārtas.[2]
No 2007. līdz 2016. gadam Mišels Platinī bija UEFA prezidents. Pirms tam šajā amatā bija zviedru speciālists Lenarts Jūhansons (Lennart Johansson). Gan 2011. gadā, gand 2015. gadā Platinī tika atkārtoti pārvēlēts šajā amatā, taču pēc korupcijas skandāla bija spiests amatu atstāt.[3] Viņš bija pirmais futbolists, kurš ieņēma tik augstu amatu.
2004. gadā brazīļu futbola leģenda Pelē Mišelu Platinī iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Michel Platini Biography». Soccer-fans-info.com. 1973. gada 3. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. augustā. Skatīts: 2009. gada 22. jūlijā. Arhivēts 2009. gada 3. augustā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Ronaldo joins legendary list». BBC Sport. 2008. gada 1. decembris. Skatīts: 2008. gada 4. decembris.
- ↑ «Platinī zaudē arī arbitrāžas tiesā un atstās UEFA prezidenta amatu». sportacentrs.com. 2016. gada 9. maijā. Skatīts: 2017. gada 7. decembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mišels Platinī.
- Olympedia profils (angliski)
- Munzüger Sport profils (vāciski)
- National-Football-Teams profils (angliski)
- Transfermarkt spēlētāja profils (angliski)
- Transfermarkt trenera profils (angliski)
- Eu-football.info profils (angliski)
- FBref spēlētāja profils (angliski)
Šī Francijas futbolista biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
- Nepabeigti raksti par Francijas futbolistiem
- 1955. gadā dzimušie
- Francijas futbolisti
- Francijas izlases futbolisti
- Francijas futbola treneri
- Francijas futbola izlases treneri
- 1992. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri
- FIFA 100
- 1978. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji
- 1982. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji
- 1984. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji
- 1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji
- 1976. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- UEFA prezidenti
- AS Saint-Étienne spēlētāji
- Turīnas "Juventus" spēlētāji
- Zelta bumbas ieguvēji
- AS Nancy spēlētāji
- UEFA Čempionu līgas uzvarētāji
- Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)