Pāriet uz saturu

Andrijs Ševčenko

Vikipēdijas lapa
Andrijs Ševčenko
Andrijs Ševčenko
Ševčenko 2017. gadā
Personas dati
Dzimis1976. gada 29. septembrī (48 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Padomju Savienība Dvirkivščina, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Augums183 cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaUzbrucējs
Jauniešu klubi
1986–1993Valsts karogs: Ukraina Kijivas "Dinamo"
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp†(v)†
1993–1996Valsts karogs: Ukraina Kijivas "Dinamo-2"51(16)
1993–1999Valsts karogs: Ukraina Kijivas "Dinamo"117(60)
1999–2006Valsts karogs: Itālija Milan208(127)
2006–2009Valsts karogs: Anglija Chelsea48(9)
2008–2009Valsts karogs: Itālija →  Milan18(0)
2009–2012Valsts karogs: Ukraina Kijivas "Dinamo"55(23)
Kopā497(235)
Nacionālā izlase
1994–1995Valsts karogs: Ukraina Ukraina U188(5)
1994–1995Valsts karogs: Ukraina Ukraina U217(6)
1995–2012Flag of Ukraina Ukraina111(48)
Vadītās komandas
2016Flag of Ukraina Ukraina (asistents)
2016–2021Flag of Ukraina Ukraina
2021–2022Valsts karogs: Itālija Genoa
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Andrijs Ševčenko (ukraiņu: Андрій Миколайович Шевченко; dzimis 1976. gada 29. septembrī Dvirkivščinā, Kijivas apgabalā) ir ukraiņu politiķis, bijušais futbolists un treneris. Spēlējis uzbrucēja pozīcijā. Pirmais un pēdējais pārstāvētais klubs spēlētāja karjeras laikā bija Kijivas "Dinamo". Spēlējis arī AC Milan un Chelsea. Ilggadējs Ukrainas futbola izlases spēlētājs. Ukrainas Nopelniem bagātais sporta meistars. No 2016. līdz 2021. gadam bija Ukrainas izlases galvenais treneris.[1] No 2021. gada novembra līdz 2022. gada janvārim bija Itālijas A sērijas kluba Genoa galvenais treneris. Ševčenko tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem uzbrucējiem un visu laiku labāko Ukrainas spēlētāju.[2][3] Viņš ir visu laiku rezultatīvākais Ukrainas izlases spēlētājs, ar 48 vārtu guvumiem.[4]

Ševčenko karjeru sāka Kijivas "Dinamo" un izcīnīja piecus līgas titulus pēc kārtas, pirms parakstīja līgumu ar "Milan". Milānā viņš kļuva par vienu no labākajiem uzbrucējiem Eiropā un 2003. gadā uzvarēja UEFA Čempionu līgā. Viņš arī ieguva dažādus līgas un kausa titulus Ukrainā, Itālijā un Anglijā. Viņš bija arī Čempionu līgas finālists 2005. un 2008. gadā. Ševčenko ir septītais rezultatīvākais vārtu guvējs Eiropas klubu sacensībās, ar 67 vārtiem.[5] 2004. gadā Pelē viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē, un tajā pašā gadā viņš ieguva arī Zelta bumbu. Savā starptautiskajā karjerā viņš kā kapteinis aizveda Ukrainu līdz ceturtdaļfinālam, izlases pirmajā FIFA Pasaules kausā, 2006. gadā, kā arī piedalījās UEFA Euro 2012.

2012. gadā A. Ševčenko beidza futbolista karjeru[6] un pievērsās politikai. Viņš kandidēja Ukrainas parlamenta vēlēšanās,[7] taču netika ievēlēts.[8][9] Futbolā viņš atgriezās 2016. gadā, būdams Ukrainas izlases trenera asistents, no februāra līdz jūlijam, kuru tolaik vadīja Mihailo Fomenko. 2016. gada jūlijā Ševčenko tika iecelts par Ukrainas izlases galveno treneri, kuru viņš aizveda līdz UEFA Euro 2020 ceturtdaļfinālam. Ševčenko kļuva par Ukrainas Nacionālās Olimpiskās komitejas viceprezidentu 2022. gada 17. novembrī. Viņš pameta Nacionālo Olimpisko komiteju 2023. gada janvārī, jo nepiekrita tās jaunā prezidenta Vadima Gutcaita vēlēšanu rezultātiem.[10] 2024. gada janvārī Ševčenko tika ievēlēts par Ukrainas Futbola asociācijas prezidentu.[11][12]

Agrīnā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ševčenko dzimis 1976. gadā, Dvirkivščinā, Kijivas apgabalā.[13] 1979. gadā viņa ģimene pārcēlās uz jaunuzcelto apkaimi Kijivā – Obolonu.[14] Kijivā Ševčenko mācījās 216. Pilsētas skolā un 1986. gadā (9 gadu vecumā) iestājās Oleksandra Špakova trenētajā futbola sekcijā. Čornobiļas atomelektrostacijas katastrofas dēļ, kopā ar savu sporta grupu, viņš uz laiku tika evakuēts no pilsētas. Agrā bērnībā viņš bija arī konkurētspējīgs bokseris,[15] bet, galu galā, viņš izvēlējās pāriet uz futbolu.[16]

Klubu karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dynamo Kyiv

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1986. gadā Ševčenko neizturēja dribla testu, lai iekļūtu specializētajā sporta skolā Kijivā, taču, spēlējot jauniešu turnīrā, viņam izdevās pievērst uzmanību Kijivas "Dinamo" skautam, kā rezultātā viņš tika paņemts klubā. Četrus gadus vēlāk Ševčenko bija "Dinamo" U-14 komandā, Iana Raša kausa izcīņā (tagad Velsas Superkauss); viņš finišēja kā turnīra rezultatīvākais spēlētājs un toreizējais Liverpool spēlētājs viņam kā balvu piešķīra Raša futbola buču pāri.[17]

Ševčenko savu profesionāļa karjeru sāka 16 gadu vecumā, 1993. gada 5. maijā, kad viņš nāca uz maiņu, tikai uz 12 minūtēm, mājās ar 0:2 zaudējot Odesas otrajai komandai, Chornomorets-2 Odesa. Viņš bija rezervists pēdējās sešās 1992.–1993. gada Ukrainas Pirmās līgas mājas spēlēs un vārtus neguva. Nākamajā, 1993.–1994. gada sezonā, otrajā līmenī, Ševčenko bija "Dinamo-2" labākais vārtu guvējs, ar 12 vārtiem, un viņš pirmo reizi piedalījās starta sastāvā. Ševčenko 1993. gada 7. oktobrī guva savus pirmos vārtus, pret Krystal Chortkiv, mājās spēlējot neizšķirti, 1:1. Tajā pašā sezonā viņš guva savu pirmo hat-trick, mājas spēlē, pret Artania Ochakiv, 1993. gada 21. novembrī, kurā "Dinamo-2" uzvarēja ar 4:1. Ševčenko palika "Dinamo-2" komandā līdz 1994. gada beigām un vēlreiz tika izsaukts uz vienu spēli, 1996. gada beigās.[nepieciešama atsauce]

Viņš debitēja Ukrainas Premjerlīgā, "Dinamo" komandā, 1994. gada 8. novembrī, izbraukuma spēlē, pret Doneckas "Shakhtar", kad viņam bija 18 gadu. Tā faktiski bija viņa otrā spēle pirmajā komandā, pēc tam, kad viņš 1994. gada 5. novembrī spēlēja mājas spēlē, Nacionālā kausa izcīņā, pret Strijas "Skala". Tajā gadā Ševčenko kļuva par valsts čempionu un kļuva par kausa īpašnieku "Dinamo" sastāvā. Nākamajā sezonā viņš izcīnīja savu otro līgas titulu, 20 mačos gūstot 6 vārtus. Viņš guva hat-trick pirmajā puslaikā, 1997.–1998. gada UEFA Čempionu līgas izbraukuma spēlē, pret Barcelona, kurā "Dinamo" uzvarēja ar 4:0;[18] līdz 2021. gadam neviens cits viesu komandas spēlētājs Camp Nou laukumā nebija guvis trīs vārtus Čempionu līgā.[19] Viņa 19 vārtu guvumiem 23 līgas spēlēs un sešiem vārtiem desmit Čempionu līgas spēlēs (ieskaitot hat-trick divās kārtās pret Madrides "Real"), sekoja 28 vārtu guvumi visos turnīros, 1998.–1999. gadā. Viņš izcīnīja vietējās līgas titulu "Dinamo" sastāvā katrā no piecām sezonām šajā klubā.[nepieciešama atsauce]

AC Milan

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā Ševčenko pievienojās Itālijas klubam Milan, par tobrīd rekordaugstu transfēra summu, 25 miljonu dolāru apmērā. Viņš debitēja līgā 1999. gada 28. augustā, spēlējot neizšķirti, 2:2, ar Lecce.[20] Kopā ar pieciem citiem spēlētājiem – Mišelu Platinī, Džonu Čārlzu, Gunnaru Nordālu, Ištvānu Ņeršu un Ferencu Hirzeru – viņam kā ārzemju spēlētājam izdevās izcīnīt A sērijas labākā vārtu guvēja balvu, savā debijas sezonā, 32 mačos gūstot 24 vārtus. Ševčenko savu lielisko formu saglabāja 2000.–2001. gada sezonā, 34 mačos gūstot 24 vārtus, tostarp deviņus vārtus 14 Čempionu līgas spēlēs. Tajā pašā sezonā viņš atkalapvienojās ar Kahu Kaladzi kā komandas biedri, kad "Milan" 2001. gada janvārī parakstīja līgumu ar gruzīnu aizsargu no Kijivas "Dinamo".[21]

Ševčenko ar "AC Milan" UEFA Čempionu līgas spēlē, 2004. gadā

Neskatoties uz to, ka 24 mačos guva vārtus tikai piecas reizes, galvenokārt savainojumu dēļ, Ševčenko kļuva par pirmo Ukrainā dzimušo spēlētāju, kurš uzvarējis Čempionu līgā, pēc tam, kad "Milan" komanda 2002.–2003. gadā izcīnīja savu sesto trofeju. Viņš pusfinālā guva izšķirošos vārtus, izbraukumā, pret konkurenti Milānas "Inter"[22] un pēc tam realizēja uzvaru nesošo 11 metru soda sitienu, pēcspēles soda sitienu sērijā, finālā, pret Juventus, kas pēc pagarinājuma beidzās bez vārtiem.[23] Pēc tam, kad "Milan" uzvarēja Čempionu līgā, Ševčenko aizlidoja uz Kijivu, lai noliktu savu medaļu pie Valērija Lobanovska kapa (kurš viņu trenēja, kad viņš bija "Dinamo" komandā), kurš nomira 2002. gadā. Viņš arī guva uzvaras vārtus 2003. gada UEFA Superkausa uzvarā pār Porto.[24] Ševčenko A sērijā 2003.–2004. gada sezonā otro reizi karjerā kļuva par labāko vārtu guvēju, gūstot 24 vārtus 32 mačos, "Milan" komandai pirmo reizi piecu gadu laikā triumfējot Scudetto, tādējādi "Milan" komandai iegūstot otro trofeju sezonā.[25] 2004. gada augustā viņš guva trīs vārtus pret Lazio, kad "Milan" uzvarēja Supercoppa Italiana.[26] Ševčenko gadu noslēdza ar 2004. gada Zelta bumbu, kļūstot par trešo ukraiņu spēlētāju, kurš jebkad ieguvis šo balvu, pēc Oleha Blohina un Ihora Belanova.[27] Tajā pašā gadā Ševčenko tika iekļauts arī FIFA 100 sarakstā.[28]

2004.–2005. gada sezonā viņš guva 17 vārtus, pēc vairāku spēļu izlaišanas, dēļ vaiga kaula lūzuma. Ševčenko nākamajā sezonā iegāja Čempionu līgas vēsturē; 2005. gada 23. novembrī viņš guva visus četrus vārtus "Milan" grupu turnīra spēlē, ar 4:0 pārspējot Fenerbahçe, kļūstot tikai par piekto spēlētāju, kurš to paveicis; viņa kompānijā ir Marko van Bastens, Simone Indzagi, Dado Pršo un Rūds van Nistelrojs (kamēr Lionels Mesi šai grupai pievienojās 2009.–2010. gada sezonā un Roberts Levandovskis 2012.–2013. gadā, un 2019.–2020. gadā), un Ševčenko bija vienīgais spēlētājs, kurš to paveica izbraukuma spēlē, līdz Olivjē Žirū to izdarīja "Chelsea" komandā, izbraukumā, pret "Sevilla", 2020.–2021. gada sezonā.[29] Galu galā, "Milan" zaudēja turnīru, kad Ševčenko nerealizēja izšķirošo soda sitienu finālā, pēcspēles sitienu sērijā, pret "Liverpool".[30] 2005.–2006. gada Čempionu līgā viņš guva savus pēdējos vārtus "Milan" labā, ceturtdaļfināla atbildes spēlē, kad viņa komanda ar 3:1 divu spēļu summā no turnīra izslēdza Lyon.[31] Pusfinālā "Milan" ar 1:0 piekāpās vēlākajai uzvarētājai "Barcelona", spēlē, kurā Ševčenko pēdējā minūtē panāca izlīdzinājumu, ko tiesnesis strīdīgā kārtā noraidīja.[32] Neskatoties uz to, viņš pabeidza sacensības kā rezultatīvākais spēlētājs, ar 9 vārtiem 12 spēlēs.[33]

2006. gada 8. februārī Ševčenko kļuva par "Milan" otro visu laiku labāko vārtu guvēju, aiz Gunnara Nordāla, pēc vārtu guvuma, pret Treviso.[34] Viņš sezonu pabeidza kā ceturtais rezultatīvākais spēlētājs, ar 19 vārtiem 28 spēlēs. Ševčenko savu septiņus gadus ilgo karjeru "Milan" noslēdza ar 175 vārtiem 296 spēlēs.[nepieciešama atsauce]

Chelsea

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada vasarā pastāvīgi izskanēja ziņas, ka Chelsea īpašnieks Romāns Abramovičs apmaiņā pret Ševčenko piedāvājis "Milan" rekordsummu, 73 miljonus eiro, un uzbrucēju Ernanu Krespo.[35] "Milan" atteicās no naudas piedāvājuma, bet izīrēja Krespo. "Chelsea" izpilddirektors Pīters Kenjons tika citēts, sakot: "Es domāju, ka Ševčenko ir tāds spēlētājs, kādu mēs vēlētos. Galu galā, lai uzlabotu to, kas mums ir, tam ir jābūt lieliskam spēlētājam, un Ševčenko noteikti iekļaujas šajā klasē.”[36] Ševčenko minēja, ka Abramoviča neatlaidība bija galvenais faktors viņa pārejai.[37] "Milan", ļoti vēloties paturēt uzbrucēju, piedāvāja Ševčenko pagarināt līgumu uz sešiem gadiem.[38]

Ševčenko "Chelsea" sastāvā, 2007. gadā

2006. gada 28. maijā Ševčenko pārgāja no "Milan" uz "Chelsea" par 30,8 miljoniem mārciņu (43,875 miljoniem eiro[39][40]), pārspējot Maikla Esjēna iepriekšējā gada pārejas summu, kā arī pārspējot rekordu par spēlētāju, ar kuru līgumu noslēdzis Anglijas klubs.[41] Viņš saņēma kreklu ar septīto numuru, kad "Chelsea" galvenais treneris Žuzē Mouriņu teica, ka Ševčenko varētu turpināt to valkāt.[42]

Ševčenko debitēja "Chelsea" sastāvā 2006. gada 13. augustā FA Community Shield, gūstot vārtus savas komandas labā, zaudējumā, ar 2:1, pret "Liverpool". 23. augustā viņš guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus un savus 300. vārtus augstākajā līmenī, un starptautiskajā futbolā, zaudējot ar 2:1, pret Middlesbrough. Sezonas laikā viņš laiku pa laikam guva vārtus, tostarp izlīdzinājumus pret "Porto" un Valencia, 2006.–2007. gada Čempionu līgā, un vēl vienus pret Londonas konkurentu klubu Tottenham Hotspur, FA kausa izcīņā, palīdzot savai komandai iekļūt pusfinālā. Kopumā viņš no 51 spēles aizvadīja 14. Kampaņas laikā viņš guva savus 57. vārtus karjerā Eiropas sacensībās, ierindojoties otrajā vietā, aiz Gerda Millera, visu laiku rezultatīvāko vārtu guvēju sarakstā, pirms Filipo Indzagi 2007.–2008. gada Čempionu līgā uzstādīja rekordu.[43] Ševčenko 2006.–2007. gada sezona tika pārtraukta savainojuma un trūces operācijas dēļ. Viņš izlaida Čempionu līgas pusfinālu, pret "Liverpool", un FA kausa finālu, pret Mančestras "United", jaunajā Vemblija stadionā, 2007. gada 19. maijā.[44][45] Tomēr, viņš startēja "Chelsea" 2007. gada Anglijas Līgas kausa finālā, uzvarā pār Arsenal, kurā viņš trāpīja pa pārliktni, kas būtu nodrošinājis "Chelsea" vadību ar 3:1.[46]

Ševčenko 2007.–2008. gada sezonā pirmo reizi startēja savā laukumā, pret Blackburn Rovers, lai aizstātu savainoto Didjē Drogbā, taču spēle beidzās bez vārtiem. Viņa guva savus pirmos vārtus sezonā trīs dienas vēlāk, panākot izlīdzinājumu "Chelsea" labā, mačā pret Rosenborg, kas Žuzē Mouriņu izrādījās pēdējā spēle "Chelsea" galvenā trenera amatā. Sezonas garumā Ševčenko gan spēlēja, gan nespēlēja sākumsastāvā, jo viņam bija savainojumi, un Avrams Grants tika iecelts Mouriņu vietā, pēc viņa aiziešanas. Ziemassvētku periodā Ševčenko bija laba fiziskajā formā. Viņš guva pirmos vārtus "Chelsea" uzvarā pret Sunderland, ar 2:0, un viņš tika atzīts par labāko spēlētāju "Chelsea" spēlē, neizšķirtā ar 4:4, pret Aston Villa, Stamford Bridge laukumā, divreiz gūstot vārtus (ieskaitot sitienu no 25 jardu attāluma), un palīdzot Aleksam panākt 3:2 "Chelsea" labā. Savus pēdējos vārtus 2007.–2008. gada sezonā Ševčenko guva neizšķirtā, 1:1, pret Bolton Wanderers. Viņš sezonu pabeidza ar pieciem līgas vārtiem 17 spēlēs. Ševčenko piedalījās arī pirmssezonas mačā pret savu bijušo komandu "Milan".[nepieciešama atsauce]

Īre AC Milan

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ševčenko "Chelsea" pamatsastāvā nespēlēja ļoti bieži, un, ieceļot Luišu Felipi Skolari galvenā trenera amatā, viņš komandai vairs nebija vajadzīgs. Sakarā ar to, "Milan" viceprezidents Adriano Galjāni piedāvāja Ševčenko atgriezties San Siro laukumā, un Ševčenko tika izīrēts savam vecajam klubam, uz 2008.–2009. gada sezonu.[47]

Ševčenko nespēja gūt nevienus vārtus līgā un guva tikai 2 vārtus 26 spēlēs, sākot starta sastāvā tikai deviņas no šīm spēlēm. Viņš atgriezās "Chelsea" uz pēdējo četru gadu līguma gadu, kur viņam pievienojās viņa bijušais "Milan" galvenais treneris Karlo Ančeloti.[48]

Aiziešana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ševčenko pat nebija uz rezervistu soliņa, "Chelsea" nedēļas nogalē "Community Shield" spēlē, izcīnot uzvaru soda sitienu sērijā, pār Mančestras "United".[49] Pēc vēlas nākšanas laukumā "Chelsea" otrajā spēlē, 2009.–2010. gada sezonā, Ančeloti paziņoja, ka Ševčenko, visticamāk, pametīs "Chelsea", pirms tiks slēgts vasaras transfēru logs.[50]

Atgriešanās Kijivas "Dinamo"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ševčenko savā otrajā piegājienā Kijivas "Dinamo"

2009. gada 28. augustā Ševčenko parakstīja divu gadu līgumu ar savu bijušo klubu Kijivas "Dinamo"[51] un guva vārtus pēc soda sitiena, savā pirmajā spēlē, atgriežoties savā bijušajā klubā, pret Doneckas "Metalurh", "Dinamo" uzvarā, ar 3:1, 31. augustā.[52] 16. septembrī Ševčenko aizvadīja savu pirmo Čempionu līgas maču pēc atgriešanās "Dinamo", pret Kazaņas "Rubin", "Dinamo" pirmajā spēlē 2009.–2010. gada sezonā. Oktobrī viņš tika atzīts par Ukrainas Premjerlīgas labāko spēlētāju. 4. novembrī viņš Čempionu līgas sezonas ceturtajā spēlē guva vārtus spēlē pret "Inter", sava bijušā kluba "Milan" konkurenti no tās pašas pilsētas. Tie bija 15. vārti, ko viņš savā karjerā bija guvis pret "Inter".[53]

2012. gada 28. jūlijā Ševčenko paziņoja, ka pamet futbolu, dodoties politikā.[6]

Starptautiskā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ševčenko Ukrainas izlasē aizvadīja 111 spēles un guva 48 vārtus, kuru viņš pārstāvēja 2006. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā un UEFA Euro 2012. Savu pirmo spēli viņš aizvadīja 1995. gadā un pirmos izlasē guva 1996. gada maijā, draudzības spēlē, pret Turciju.[54]

Ševčenko pirms savas 100. spēles izlasē, 2010. gadā

1998. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas ciklā Ševčenko trīs reizes guva vārtus, Ukrainai G grupā ieņemot otro vietu un izcīnot vietu izslēgšanas spēlēs. Ukrainu divu spēļu summā ar 3:1 izslēdza Horvātija, kas finālturnīrā ieguva trešo vietu, un Ševčenko mājas spēlē guva vārtus Ukrainas labā.[55]

Līdzīgi Ukraina aizvadīja UEFA Euro 2000 kvalifikācijas ciklu, atkal iekļūstot izslēgšanas spēlēs, pēc tam, kad 4. grupā atpalika par vienu punktu no pasaules čempiones Francijas. Tomēr, komanda atkal cieta neveiksmi izslēgšanas spēļu posmā, piekāpjoties Slovēnijai.[56] Kopumā Ševčenko Ukrainas izlases sastāvā Euro 2000 kvalifikācijas kampaņas laikā guva četrus vārtus.[nepieciešama atsauce]

2000. gada martā "Dinamo" galvenais treneris Valērijs Lobanovskis kļuva par Ukrainas treneri, ar mērķi kvalificēties 2002. gada Pasaules kausa finālturnīram. Kvalifikācijas spēlēs Ševčenko guva desmit vārtus, bet Ukraina pēc zaudējuma izslēgšanas spēlēs atkal nespēja kvalificēties, šoreiz pret Vāciju.[57] Pēc tam, Ukrainas Euro 2004 kvalifikācijas turnīrā, viņš kopumā guva trīs vārtus, taču komanda nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm, 6. grupā ieņemot trešo vietu, zemāk par Grieķiju un Spāniju.[nepieciešama atsauce]

Ševčenko 2006. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijā guva sešus vārtus, aizvedot savu valstsvienību uz tās pirmo lielo turnīru. Viņš bija komandas kapteinis finālturnīrā un guva vārtus Ukrainas izlases pirmajā uzvarā tās vēsturē Pasaules kausa izcīņā, ar 4:0 sakaujot Saūda Arābiju.[58] Pēc tam viņš no soda sitiena atzīmes guva uzvaras vārtus, Ukrainai ar 1:0 pārspējot Tunisiju,[59] kvalificējoties otrajai kārtai, kurā, Ukraina pēcspēles soda sitienos uzvarēja Šveici.[60] Pēc tam, ceturtdaļfināla posmā, Ukrainu ar 3:0 pārspēja topošā čempione Itālija.[61]

Pēc tam, kad 2008.–2009. gada sezonā viņš "Milan" rindās aizvadīja tikai divas spēles, Ševčenko joprojām bija Ukrainas pirmā izvēle, un viņš panāca izlīdzinājumu 2010. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēlē, pret Angliju, Vemblija stadionā. Tomēr, Ukraina zaudēja spēli ar 2:1, kad viņa bijušais "Chelsea" komandas biedrs Džons Terijs guva vārtus pēc Deivida Bekhema izpildītā brīvsitiena.[62][63]

Ševčenko svin vārtu guvumu pret Zviedriju, Euro 2012 čempionātā.

2009. gada 21. decembra intervijā UEFA, Ševčenko paziņoja, ka vēlas spēlēt savā mītnes zemē Euro 2012 čempionātā. "Pēc vilšanās 2010. gada Pasaules kausa atlases kampaņā, tas ir mans jaunais izaicinājums vai pat sapnis. Es darīšu visu, lai to sasniegtu."[nepieciešama atsauce] 2012. gada maijā Ševčenko tika iekļauts Ukrainas izlasē, dalībai Euro 2012. Ukrainas atklāšanas spēlē Ševčenko guva divus vārtus, abus pēc sitiena ar galvu, pārspējot Zviedriju, D grupā, ar 2:1.[64][65] Pēc viņa valstsvienības izkrišanas no grupas, Ševčenko paziņoja, ka aiziet no starptautiskā futbola, viņam esot Ukrainas izlases jaunākajam un vecākajam vārtu guvējam, un rekordistam, ar 48 vārtiem 111 spēlēs.[66]

Spēlētāja profils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles stils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ševčenko Milan krekls ar 7. numuru, Sansiro muzejā

Ševčenko bija ātrs, ļoti darbīgs, enerģisks un prasmīgs uzbrucējs, ražīgs vārtu guvējs, kurš prata izmantot savas izdevības.[67][68][69] Ševčenko bija arī efektīvs no standartsituācijām[69][70][71] un bija precīzs soda sitienu izpildītājs.[68][69][70][72] Spēcīgs un fizisks uzbrucējs, ar izjūtu uz vārtu gūšanu, viņš galvenokārt bija pazīstams ar savu lielisko pozicionēšanos, pārvietošanos bez bumbas un uzbrukuma noslēgšanu soda laukumā, kā arī nosvērtību vārtu priekšā; turklāt viņam bija spēcīgs un precīzs sitiens ar abām kājām. Turklāt, neskatoties uz to, ka viņš galvenokārt bija vārtu guvējs, viņš bija spējīgs sniegt rezultatīvas piespēles, kā arī pats gūt vārtus, pateicoties savai saspēlei ar komandas biedriem.[67][68][69][71][73][74][75][76][77][78]

Citu uztverē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāki eksperti Ševčenko uzskata par vienu no visu laiku labākajiem uzbrucējiem, kā arī par vienu no savas paaudzes labākajiem futbolistiem un visu laiku labāko Ukrainas spēlētāju.[2][3][79][80][81] 2004. gadā Pelē viņu nosauca par vienu no 125 labākajiem futbolistiem, kādi jebkad bijuši, FIFA 100. gadadienas svinību ietvaros.[82]

Trenera karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas futbola izlase

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ševčenko Ukrainas un Islandes spēles laikā, 2016. gadā

2012. gada novembrī Ševčenko sākotnēji atteicās pieņemt Ukrainas Futbola federācijas priekšlikumu kļūt par Ukrainas izlases galveno treneri.[83]

No 2016. gada 16. februāra līdz 15. jūlijam Ševčenko pildīja Ukrainas izlases galvenā trenera asistenta pienākumus. 2016. gada 15. jūlijā Ševčenko tika iecelts par Ukrainas izlases galveno treneri. 39 gadus vecais Ševčenko nomainīja Mikailo Fomenko, kura četru gadu periods beidzās ar izkrišanu Euro 2016 grupu turnīrā. Viņš parakstīja divu gadu līgumu ar iespēju pagarināt vēl uz diviem gadiem. Bijušais Itālijas izlases un "Milan" aizsargs Mauro Tasoti, kurš bija trenera asistents laikā, kad Ševčenko spēlēja "Milan" komandā, pievienojās viņa treneru kolektīvam, kā arī bijušais "Dinamo" treneris Rauls Rjančo un bijušais "Milan" jaunatnes sistēmas treneris Andrea Maldera.[84] 2019. gada 14. oktobrī Ševčenko vadībā Ukraina kvalificējās Euro 2020, mājās ar 2:1 uzvarot toreizējo Eiropas čempioni Portugāli.[85][86]

UEFA Euro 2020 turnīrā Ševčenko vadībā Ukraina pirmo reizi vēsturē sasniedza Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālu.[87] Viņa komanda grupu turnīrā finišēja kā viena no četrām labākajām komandām, kas ieguva trešo vietu, pēc tam astotdaļfinālā papildlaikā pārspējot Zviedriju, nākamajā kārtā zaudējot Anglijai. Neskatoties uz Ukrainas veiksmīgo turnīru, 2021. gada 1. augustā viņš paziņoja par aiziešanu no amata.[88]

Genoa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 7. novembrī Ševčenko tika iecelts par jauno A sērijas komandas Genoa galveno treneri, pēc tam, kad klubu pārņēma ASV investīciju kompānija "777 Partners", nomainot Davidi Balardīni. Viņš parakstīja līgumu līdz 2024. gadam, ar 18. vietā esošo komandu, kas 12 spēlēs bija izcīnījusi vienu uzvaru.[89][90] Divas nedēļas vēlāk viņš savā laukumā ar 2:0 zaudēja AS Roma komandai, kuru vadīja viņa bijušais "Chelsea" treneris Žuzē Mouriņu.[91] 2022. gada 15. janvārī Ševčenko tika atlaists, pēc diviem mēnešiem, kad viņš šajā laikā bija uzvarējis tikai vienu maču un piedzīvojis septiņus zaudējumus.[92]

Politiskā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deviņdesmito gadu beigās Ševčenko un citi Kijivas "Dinamo" komandas biedri publiski atbalstīja Ukrainas Sociāldemokrātisko partiju (apvienoto), kuras biedri bija kluba toreizējais īpašnieks un prezidents Hrihorijs Surkiss un toreizējais viceprezidents Viktors Medvedčuks.[6][93][94]

Pēc savas futbolista karjeras beigšanas, 2012. gada jūnijā, Ševčenko uzreiz pievienojās partijai Ukraina – Uz priekšu! (agrāk pazīstama kā Ukrainas Sociāldemokrātiskā partija)[6][95] un ieņēma otro vietu partijas sarakstā, 2012. gada oktobra Ukrainas parlamentārajām vēlēšanām.[7] Tas notika par spīti tam, ka viņš mēnesi iepriekš paziņoja, ka vēlas kļūt par treneri, pēc savas spēlētāja karjeras: "Šo pasauli es saprotu, pasaule, kurā vēlos palikt."[96] Viņa partija vēlēšanās ieguva 1,58% nacionālo balsu, neuzvarot nevienā vēlēšanu apgabalā, tādējādi nespējot iegūt parlamenta pārstāvniecību.[8][9]

Ukrainas Olimpiskā komiteja

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ševčenko kļuva par Ukrainas Nacionālās Olimpiskās komitejas viceprezidentu 2022. gada 17. novembrī. Viņš pameta Nacionālo Olimpisko komiteju 2023. gada janvārī, jo nepiekrita tās jaunā prezidenta Vadima Gutcaita vēlēšanu rezultātiem.[10]

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ševčenko UNICEF Ukrainas filiāles plakātu kampaņā, 2012. gadā

Ševčenko vārdam (ukraiņu valodā Андрій) ir vairāki veidi, kā no tā oriģinālās rakstības ukraiņu kirilicas alfabētā to atveidot latīņu alfabētā; Andriy tiek izmantots spēlētāja oficiālajā vietnē.[97] To ir pieņēmusi arī UEFA un FIFA, un tā ir vēlamā rakstība lielākajā daļā angļu publikāciju.

Ševčenko ir precējies ar amerikāņu modeli Kristenu Paziku. Pāris iepazinās 2002. gadā, Džordžo Armani afterparty, un apprecējās 2004. gada 14. jūlijā, privātā ceremonijā, golfa laukumā, Vašingtonā.[98][99] Kopš 2006. gada pāris sazinājās itāļu valodā, jo viņš nerunāja angliski un viņa nerunāja ukraiņu valodā.[100] Pēc viņa atgriešanās Kijivas "Dinamo", 2009. gada augustā, pāris paziņoja, ka vēlas, lai viņu bērni iemācītos ukraiņu valodu.[101]

Pārim ir četri dēli: Džordans, dzimis 2004. gada 29. oktobrī, Kristians, dzimis 2006. gada 10. novembrī, Aleksandrs, dzimis 2012. gada 1. oktobrī, un Raiders Gabriels,[102] dzimis 2014. gada 6. aprīlī.[103] Ševčenko pieminēja Džordana piedzimšanu, nākamajā dienā gūstot vārtus pret Sampdoria ("Milan" uzvarēja ar 1:0).[104] "Milan" īpašnieks un bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni ir Ševčenko pirmā dēla Džordana krusttēvs.[105] Nākamajā dienā, pēc Kristiana dzimšanas, Ševčenko guva vārtus "Chelsea" uzvarā, ar 4:0, pār Watford, un viņš kopā ar vairākiem saviem komandas biedriem pulcējās, un kā veltījumu izpildīja populārās "rock-the-baby" vārtu guvuma svinības.[106]

Ševčenko ir modes dizainera Džordžo Armani tuvs draugs, bijis par modeli pie Armani, un kopā ar viņu atvēris divus modes veikaliņus Kijivā.[98] Kopā ar sievu ir izveidojis e-komercijas vietni Ikkon.com, kas veltīta vīriešu modei un dzīvesveidam.[96]

2005. gada jūnijā viņš kļuva par SOS bērnu ciemati labdarības vēstnieku.[107] Ševčenko ir arī fonds bāreņu bērnu atbalstam.[96]

2022. gadā Ševčenko kļuva par valdības atbalstītās palīdzības organizācijas United24 vēstnieku Ukrainā.[108]

Ševčenko, dedzīgs golfa spēlētājs, 2013. gada septembrī piedalījās savā pirmajā profesionālajā golfa turnīrā, ar nosaukumu Kharkov Superior Cup.[109]

Ševčenko 2014. gada 8. jūnijā pārstāvēja Pārējās pasaules izlasi, pret Angliju, Soccer Aid labdarības pasākumā.[110]

Bez dzimtās krievu valodas, Ševčenko runā arī angļu, itāļu un zināmā mērā ukraiņu valodā. Viņš ir teicis, ka strādā, lai uzlabotu savas ukraiņu valodas zināšanas.[111][112]

Ševčenko aicinājis izbeigt karu Ukrainā un Krievijas iebrukumu Ukrainā.[113][114]

Mediji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ševčenko bija uz videospēles FIFA 2005 vāka.[115]

Karjeras statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klubu statistika Līga Kauss Kontinentāls Kopā
SezonaKlubsLīga SpēlesVārtiSpēlesVārti SpēlesVārti SpēlesVārti
Ukraina LīgaUkrainas kauss UEFA Kopā
1994—95 Dynamo Kyiv Ukrainas Premjerlīga 17 1 4 1 2 1 23 3
1995—96 31 16 5 1 2 2 38 19
1996—97 20 6 0 0 0 0 20 6
1997—98 23 19 8 8 10 6 41 33
1998—99 26 18 4 5 14 10 44 33
Itālija LīgaCoppa Italia UEFA Kopā
1999—00 Milan Serie A 32 24 5 4 6 1 43 29
2000—01 34 24 3 1 14 9 51 34
2001—02 29 14 3 0 6 3 38 17
2002—03 24 5 4 1 11 4 39 10
2003—04 32 24 3 0 10 5 45 29
2004—05 29 17 1 3 10 6 40 26
2005—06 28 19 0 0 12 9 40 28
Anglija LīgaFA kauss UEFA Kopā
2006—07 Chelsea Anglijas Premjerlīga 30 4 11 7 10 3 51 14
2007—08 17 5 3 2 5 1 25 8
Itālija LīgaCoppa Italia UEFA Kopā
2008—09 Milan Serie A 18 0 1 1 7 1 26 2
Anglija LīgaFA kauss UEFA Kopā
2009—10 Chelsea Anglijas Premjerlīga 1 0 0 0 0 0 1 0
Ukraina LīgaUkrainas kauss UEFA Kopā
2009—10 Dynamo Kyiv Ukrainas Premjerlīga 21 7 2 0 6 1 29 8
2010—11 18 10 2 1 12 5 32 16
2011—12 16 6 1 0 5 0 22 6
Kopā Ukraina 172 83 26 16 51 25 249 124
Itālija 226 127 20 10 76 38 322 175
Anglija 48 9 14 9 15 4 77 22
Karjerā kopā 446 219 60 35 142 67 648 321
  • Kausu spēlēs ieskaitītas arī Itālijas superkausa, Community Shield, Anglijas līgas kausa un Starpkontinetālā kausa spēles.

Izlasē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Anatolijs Timoščuks un Ševčenko tiek pagodināti no UEFA puses, 2011. gadā, par viņu 100. spēli izlasē. Viņi ir, attiecīgi, pirmiais un trešais spēlētājs, kuri aizvadījuši visvairāk spēļu Ukrainas izlases vēsturē.
[116][117]
Izlase Gads Spēles Vārti
Flag of Ukraina Ukraina 1995 2 0
1996 2 1
1997 8 4
1998 6 1
1999 9 2
2000 5 5
2001 7 6
2002 3 0
2003 8 3
2004 6 4
2005 6 2
2006 9 5
2007 8 3
2008 7 3
2009 8 4
2010 6 2
2011 5 1
2012 6 2
Kopā 111 48

Trenera statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunots 2022. gada 13. janvārī[118]

Komanda Valsts No Līdz Ieraksts
S U N Z Uzv. %
Ukraina Valsts karogs: Ukraina 2016. gada 15. jūlijs 2021. gada 1. augusts 52 25 13 14 48.1
Genoa Valsts karogs: Itālija 2021. gada 7. novembris 2022. gada 15. janvāris 11 1 3 7 9.1
Kopā 63 26 16 21 41.3

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlētāja karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dynamo Kyiv

AC Milan

Chelsea

Individuālie sasniegumi

Ordeņi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Beļģija atlaiž Vilmotsu, Ševčenko trenēs Ukrainu». sportacentrs.com. 2016. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 2. februārī.
  2. ↑ 2,0 2,1 «The 30 greatest strikers of all time». 90min.com (en-GB). 2021-05-25. Skatīts: 2024-03-30.
  3. ↑ 3,0 3,1 Sam Tighe. «Ranking the Top 60 Strikers of All Time». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-03-30.
  4. ↑ «Top goal scorers in soccer for Ukraine 2022». Statista (angļu). Skatīts: 2024-03-30.
  5. ↑ «Who has scored 50+ UEFA club goals?». uefa.com. 2015. gada 25. septembrī. Skatīts: 2017. gada 2. februārī.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 «Shevchenko trades football for politics». CNN (angļu). 2012-07-28. Skatīts: 2024-03-30.
  7. ↑ 7,0 7,1 Oksana Grytsenko. «Korolevska recruits acting, sports stars for campaign». Kyiv Post (angļu), 2012-08-02. Skatīts: 2024-03-30.
  8. ↑ 8,0 8,1 "Ukraine's Ultranationalists Show Surprising Strength at Polls". The New York Times. 8 November 2012. p. A11.
  9. ↑ 9,0 9,1 «Proportional votes». web.archive.org. 2012-10-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-30. Skatīts: 2024-03-30.
  10. ↑ 10,0 10,1 «НОК виключив зі свого складу Суркіса, Шуфрича, Шевченка та Беленюка». Українська правда (ukraiņu). Skatīts: 2024-03-30.
  11. ↑ «Ex-striker Shevchenko elected Ukraine FA president». Skatīts: 2024. gada 30. martā.
  12. ↑ «President of Ukrainian Association of Football». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 21. Marts. Skatīts: 2024. gada 30. martā.
  13. ↑ «Barry Hugman's Footballers - Andrei Shevchenko». barryhugmansfootballers.com. Skatīts: 2024-03-30.
  14. ↑ «Sheva7 - Sito Ufficiale - Sheva7». www.lombardytophotels.com. Skatīts: 2024-03-30.
  15. ↑ Bryan Sakakeeny. «Sporting Heroes: Why Andriy Shevchenko Is the Brett Favre of Soccer». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-03-30.
  16. ↑ «10 Things You Did Not Know About Andriy Shevchenko — thedreamteam on Scorum». Scorum.com (angļu). 2018-09-22. Skatīts: 2024-03-30.
  17. ↑ Ian Chadband, Evening Standard. «Shevchenko's debt to Reds hero Rush». Evening Standard (angļu), 2012-04-14. Skatīts: 2024-03-30.
  18. ↑ «The night a young Andriy Shevchenko scored a hat-trick at the Camp Nou». thesefootballtimes.co. Skatīts: 2024-03-30.
  19. ↑ «Champions League hits and misses: Erling Haaland rips through Sevilla, Kylian Mbappe puts Lionel Messi in the shade». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-03-30.
  20. ↑ «Gazzetta dello Sport - Sheva ritorna dove è "nato"». web.archive.org. 2020-07-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-29. Skatīts: 2024-03-31.
  21. ↑ «AC Milan sign Kaladze» (en-GB). 2001-01-24. Skatīts: 2024-03-31.
  22. ↑ «Shevchenko joy at Milan win» (en-GB). 2003-05-13. Skatīts: 2024-03-31.
  23. ↑ «Milan win Champions League shoot-out» (en-GB). 2003-05-28. Skatīts: 2024-03-31.
  24. ↑ UEFA.com. «2003 Super Cup: Shevchenko steals the show | UEFA Super Cup». UEFA.com (angļu), 2003-08-29. Skatīts: 2024-03-31.
  25. ↑ Sky Sport. «Ricordi i migliori bomber della stagione 2003-04?». sport.sky.it (itāļu), 2020-05-04. Skatīts: 2024-03-31.
  26. ↑ UEFA.com. «Tempesta Shevchenko sulla Lazio». UEFA.com (itāļu), 2004-08-21. Skatīts: 2024-03-31.
  27. ↑ Press Association. «Shevchenko wins Ballon d'Or». The Guardian (en-GB), 2004-12-13. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-31.
  28. ↑ Staff. «The Fifa 100». The Guardian (en-GB), 2004-03-04. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-31.
  29. ↑ «Giroud scores four as Chelsea sink Sevilla». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-01.
  30. ↑ «Champions League final clockwatch» (en-GB). 2005-05-25. Skatīts: 2024-04-01.
  31. ↑ «AC Milan 3-1 Lyon» (en-GB). 2006-04-04. Skatīts: 2024-04-01.
  32. ↑ «Barcelona 0-0 AC Milan (agg 1-0)» (en-GB). 2006-04-26. Skatīts: 2024-04-01.
  33. ↑ «Top Scorers – Final – Wednesday 17 May 2006 (after match)». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-09-14. Skatīts: 2024-04-01.
  34. ↑ «Sheva 56 Goals off Nordahl». web.archive.org. 2009-09-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-09-03. Skatīts: 2024-04-01.
  35. ↑ «Milan reject Chelsea's world record bid for Shevchenko». ABC News (en-AU). 2005-06-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-12-17. Skatīts: 2024-04-01.
  36. ↑ «Mourinho set for Shevchenko fight» (en-GB). 2006-05-16. Skatīts: 2024-04-01.
  37. ↑ «Abramovich lured me - Shevchenko» (en-GB). 2006-07-29. Skatīts: 2024-04-01.
  38. ↑ "none". World Soccer. June 2006.
  39. ↑ AC Milan 2006 Annual Report (in Italian). A.C. Milan. April 2007. p. 65.
  40. ↑ «Crisis at Chelsea & Inter imploding ... but Jose Mourinho's transfer policy is not to blame - and he's leaving a legacy at Real Madrid | Goal.com». web.archive.org. 2021-10-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-28. Skatīts: 2024-04-01.
  41. ↑ «BBC SPORT | Football | My Club | Chelsea | Chelsea complete Shevchenko deal». web.archive.org. 2009-07-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-07-26. Skatīts: 2024-04-01.
  42. ↑ «It's No. 7 for Sheva». web.archive.org. 2020-04-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-04-01. Skatīts: 2024-04-01.
  43. ↑ «Chelsea 2-0 Levski Sofia» (en-GB). 2006-12-05. Skatīts: 2024-04-01.
  44. ↑ «Shevchenko to miss FA Cup final - Reuters». web.archive.org. 2020-07-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-26. Skatīts: 2024-04-01.
  45. ↑ «Chelsea 1-0 Manchester United» (en-GB). 2007-05-19. Skatīts: 2024-04-01.
  46. ↑ «Chelsea 2-1 Arsenal» (en-GB). 2007-02-25. Skatīts: 2024-04-01.
  47. ↑ «Shevchenko completes Milan move» (en-GB). 2008-08-25. Skatīts: 2024-04-02.
  48. ↑ (en) Shevchenko is happy, says Ancelotti. 2009-08-22.
  49. ↑ «Andrei Shevchenko to see out Chelsea contract». The Telegraph (angļu). 2009-08-12. Skatīts: 2024-04-02.
  50. ↑ «Schewtschenko wechselt nach Kiew - Transfermarkt - derStandard.at › Sport». web.archive.org. 2017-12-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-12-04. Skatīts: 2024-04-02.
  51. ↑ Dominic Fifield. «Andriy Shevchenko leaves Chelsea to return to Dynamo Kyiv». The Guardian (en-GB), 2009-08-28. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-04-02.
  52. ↑ «Dinamo Kiev vs. Metalurh Donetsk - 31 August 2009 - Soccerway». int.soccerway.com. Skatīts: 2024-04-02.
  53. ↑ «Inter Milan coach Jose Mourinho applauds Andriy Shevchenko». The Telegraph (angļu). 2009-11-05. Skatīts: 2024-04-02.
  54. ↑ «Türkiye vs. Ukraine - 1 May 1996 - Soccerway». int.soccerway.com. Skatīts: 2024-04-02.
  55. ↑ «Ukraine vs. Croatia - 11 November 1997 - Soccerway». int.soccerway.com. Skatīts: 2024-04-02.
  56. ↑ UEFA.com. «History: Ukraine-Slovenia | European Qualifiers 2000». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-04-02.
  57. ↑ «Germany vs. Ukraine - 14 November 2001 - Soccerway». int.soccerway.com. Skatīts: 2024-04-03.
  58. ↑ Michael Church. «Shevchenko helps Ukraine rediscover self-respect in refreshed formation». The Guardian (en-GB), 2006-06-19. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-04-03.
  59. ↑ «Ukraine's Penalty Kick Trounces Tunisia, 1-0 - The New York Times». web.archive.org. 2021-12-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-12-18. Skatīts: 2024-04-03.
  60. ↑ By Oliver Kay. «Swiss misses spare Shevchenko blushes» (angļu), 2024-04-03. ISSN 0140-0460. Skatīts: 2024-04-03.
  61. ↑ «Italy 3-0 Ukraine» (en-GB). 2006-06-30. Skatīts: 2024-04-03.
  62. ↑ «2014 FIFA World Cup Brazil™: England-Ukraine - Report - FIFA.com». web.archive.org. 2016-03-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-09. Skatīts: 2024-04-03.
  63. ↑ «Terry keeps England on track for 2010 finals - CNN.com». edition.cnn.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-04-03. Skatīts: 2024-04-03.
  64. ↑ Quartz. «Shevchenko revels in ‘historic game’». The New Times (angļu), 2012-06-12. Skatīts: 2024-04-03.
  65. ↑ «BBC Sport - Ukraine v Sweden». web.archive.org. 2012-06-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-06-07. Skatīts: 2024-04-03.
  66. ↑ «Shevchenko, Voronin to retire - Yahoo! Eurosport UK». web.archive.org. 2012-06-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-06-21. Skatīts: 2024-04-03.
  67. ↑ 67,0 67,1 67,2 «Hall of Fame | AC Milan». web.archive.org. 2011-12-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-12-08. Skatīts: 2024-04-03.
  68. ↑ 68,0 68,1 68,2 «Cercasi anima gemella per Sheva». web.archive.org. 2019-10-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-10-15. Skatīts: 2024-04-03.
  69. ↑ 69,0 69,1 69,2 69,3 Parth Pandya. «Andriy Shevchenko: The Story of a True Legend in European Football». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-04-03.
  70. ↑ 70,0 70,1 «Pirlo e le punizioni da Diavolo: «Ho imparato studiando Baggio» - ilGiornale.it». web.archive.org. 2021-10-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-26. Skatīts: 2024-04-03.
  71. ↑ 71,0 71,1 «Andriy Shevchenko - Hall of Fame, i campioni rossoneri». web.archive.org. 2019-10-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-10-15. Skatīts: 2024-04-03.
  72. ↑ «Gazzetta dello Sport - Pirlo e Sheva sono... di rigore». web.archive.org. 2021-03-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-03-23. Skatīts: 2024-04-03.
  73. ↑ «MILAN - STAR MAN - ANDREI SHEVCHENKO». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-04-03.
  74. ↑ «CNN.com - Shevchenko hits four in Milan rout - Nov 23, 2005». web.archive.org. 2019-10-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-10-15. Skatīts: 2024-04-03.
  75. ↑ «Valutazioni ICONE di FUT - FIFA 19 Ultimate Team - EA SPORTS». web.archive.org. 2019-08-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-08-29. Skatīts: 2024-04-03.
  76. ↑ «Il rinascimento degli attaccanti italiani». Rivista Undici (it-IT). 2016-10-27. Skatīts: 2024-04-03.
  77. ↑ «Piatek-Paquetá e Sheva-Kaká: trova le differenze». Esquire (it-IT). 2019-02-23. Skatīts: 2024-04-03.
  78. ↑ Federico Thoman. «I 40 anni di Andriy Shevchenko, l’ucraino che fece sognare il Milan». Corriere della Sera (itāļu), 2016-09-29. Skatīts: 2024-04-03.
  79. ↑ «Shevchenko mastering Ukraine's transition». inside.fifa.com (angļu). Skatīts: 2024-04-03.[novecojusi saite]
  80. ↑ «How Shevchenko has made Ukraine the shock contenders at Euro 2020». ESPN.com (angļu). 2021-07-02. Skatīts: 2024-04-03.
  81. ↑ Stuart James. «Euro 2012: Andriy Shevchenko beats the pain to become King of Ukraine». The Guardian (en-GB), 2012-06-12. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-04-03.
  82. ↑ «Pele's list of the greatest» (en-GB). 2004-03-04. Skatīts: 2024-04-03.
  83. ↑ «Konkov: Football Federation still searching for Ukraine manager». web.archive.org. 2012-11-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-19. Skatīts: 2024-04-03.
  84. ↑ «Shevchenko appointed Ukraine manager». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-03.
  85. ↑ «Ronaldo nets 700th career goal in Portugal’s loss to Ukraine». www.sportsnet.ca (angļu). Skatīts: 2024-04-03.
  86. ↑ «Ronaldo, il gol numero 700 è di rigore. E in Ucraina arriva un altro record». La Gazzetta dello Sport (it-IT). 2019. Skatīts: 2024-04-03.
  87. ↑ «How Andriy Shevchenko has revitalised Ukraine | UEFA EURO 2020 | UEFA.com». web.archive.org. 2021-06-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-06-29. Skatīts: 2024-04-03.
  88. ↑ «Shevchenko announces end of Ukraine contract | Marca». web.archive.org. 2021-08-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-04. Skatīts: 2024-04-03.
  89. ↑ «SHEVCHENKO È IL NUOVO ALLENATORE DEL GENOA – Genoa Cricket and Football Club – Official Website». web.archive.org. 2021-11-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-11-07. Skatīts: 2024-04-03.
  90. ↑ «Shevchenko appointed by Genoa». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-03.
  91. ↑ «Serie A | Genoa 0-2 Roma: Felix brace ruins Shevchenko debut - Football Italia». football-italia.net (en-GB). 2021-11-21. Skatīts: 2024-04-03.
  92. ↑ «UFFICIALE: Genoa, esonerato Shevchenko. Squadra affidata temporaneamente a Konko - TUTTO mercato WEB». www.tuttomercatoweb.com (itāļu). Skatīts: 2024-04-03.
  93. ↑ «Просто так получилось, что все футболисты "Динамо" – члены СДПУ(о) | Украинская правда». web.archive.org. 2022-05-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-14. Skatīts: 2024-04-04.
  94. ↑ Wilson, Andrew (2005). Virtual Politics – Faking Democracy in the Post-Soviet World. Yale University Press. p. 103. ISBN 0-300-09545-7.
  95. ↑ «UPDATE 2-Soccer-Ukraine's Shevchenko gives up soccer for politics | Reuters». web.archive.org. 2018-11-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-23. Skatīts: 2024-04-04.
  96. ↑ 96,0 96,1 96,2 Longman, Jeré (6 June 2012). "For Ukraine Striker, Ending Is Also a Beginning". The New York Times. p. B14.
  97. ↑ «Sheva7 - Sito Ufficiale - Sheva7». www.lombardytophotels.com. Skatīts: 2024-04-04.
  98. ↑ 98,0 98,1 James Eve. «The hired assassin». The Observer (en-GB), 2006-09-02. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2024-04-04.
  99. ↑ «American model wins most desirable Ukrainian football player». web.archive.org. 2020-03-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-03-31. Skatīts: 2024-04-04.
  100. ↑ «Shevchenko's decision wasn't walk in the park». The Irish Times (angļu). Skatīts: 2024-04-04.
  101. ↑ «Shevchenko wants his children speak Ukrainian | UNIAN». web.archive.org. 2020-03-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-03-31. Skatīts: 2024-04-04.
  102. ↑ «Андрій Шевченко зізнався, як назвав свого четвертого сина - Ім'я хлопчикові дали подвійне - Райдер-Габріель | СЕГОДНЯ». web.archive.org. 2014-09-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-16. Skatīts: 2024-04-04.
  103. ↑ «Andriy SHEVCHENKO – four times a father! - FC Dynamo Kyiv. Official club website». web.archive.org. 2014-11-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-11-02. Skatīts: 2024-04-04.
  104. ↑ [https://web.archive.org/web/20081207071501/http://www.cnn.com/2004/SPORT/football/10/30/italy.milan/index.html «CNN.com - Shevchenko gives AC�Milan victory - Oct 30, 2004»]. web.archive.org. 2008-12-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-12-07. Skatīts: 2024-04-04.
  105. ↑ «Milan keen on Shevchenko signing» (en-GB). 2007-06-15. Skatīts: 2024-04-04.
  106. ↑ «Chelsea 4 Watford 0: Drogba treble floors Watford-Sport-Football-TimesOnline». web.archive.org. 2007-02-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-02-17. Skatīts: 2024-04-04.
  107. ↑ «Shevchenko pledges support for SOS Children's Villages - SOS Children's Villages International». web.archive.org. 2020-07-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-26. Skatīts: 2024-04-04.
  108. ↑ «Ukraine's Zelenskyy taps celebrities for roles as special adviser and charity ambassador». AP News (angļu). 2023-09-28. Skatīts: 2024-04-04.
  109. ↑ «Andriy Shevchenko struggles in professional golf debut». CNN (angļu). 2013-09-11. Skatīts: 2024-04-04.
  110. ↑ Joseph Zucker. «Soccer Aid 2014: Charity Match Score, Recap and Post-Match Reaction». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-04-04.
  111. ↑ «Шевченко проще говорить о футболе на русском или итальянском - Новости на KP.UA». web.archive.org. 2022-11-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-11-11. Skatīts: 2024-04-04.
  112. ↑ «Перед матчем Украина — Англия Шевченко и Зинченко провели пресс-конференцию на русском языке (видео) | Шарий.net». web.archive.org. 2021-07-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-07-03. Skatīts: 2024-04-04.
  113. ↑ "We need to stop this war" - Andriy Shevchenko discusses Russia's invasion of Ukraine. Atjaunināts: 2024-04-04
  114. ↑ Shevchenko: Chelsea and Costa right to part ways. Atjaunināts: 2024-04-04
  115. ↑ «I primi venti anni del videogioco FIFA». web.archive.org. 2020-07-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-26. Skatīts: 2024-04-04.
  116. ↑ Benjamin Strack-Zimmermann. «Andriy Shevchenko (Player)». www.national-football-teams.com (angļu). Skatīts: 2024-04-04.
  117. ↑ «Andriy Shevchenko - Century of International Appearances». www.rsssf.org. Skatīts: 2024-04-04.
  118. ↑ «Національна збірна: усi матчi - Офіційний сайт Федерації футболу України». web.archive.org. 2018-04-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-16. Skatīts: 2024-04-04.
  119. ↑ UEFA.com. «History: Juventus-Milan: UEFA Champions League 2002/03 Final». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-04-04.
  120. ↑ UEFA.com. «History: Milan-Liverpool: UEFA Champions League 2004/05 Final». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-04-04.
  121. ↑ UEFA.com. «Milan-FC Porto | Line-ups | UEFA Super Cup 2003 Final». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-04-04.
  122. ↑ «BBC SPORT | Football | League Cup | Chelsea 2-1 Arsenal». web.archive.org. 2007-11-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-11-07. Skatīts: 2024-04-04.
  123. ↑ UEFA.com. «History: Man United-Chelsea: UEFA Champions League 2007/08 Final». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-04-04.
  124. ↑ «European Footballer of the Year ("Ballon d'Or") 2004». www.rsssf.org. Skatīts: 2024-04-04.
  125. ↑ 125,0 125,1 125,2 125,3 125,4 125,5 125,6 «Ukraine - Player of the Year Awards». www.rsssf.org. Skatīts: 2024-04-04.
  126. ↑ «GLI OSCAR DEL CALCIO: SHEVA AUTORE DEL GOL PIU' BELLO | Photogallery: Archivio 2004/2009 | AC Milan». web.archive.org. 2012-05-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-05-23. Skatīts: 2024-04-04.
  127. ↑ «Winners – Golden Foot». web.archive.org. 2019-02-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-02-22. Skatīts: 2024-04-04.
  128. ↑ «FIFA 100 - Great football players list». www.bestfootballplayersever.com. Skatīts: 2024-04-04.
  129. ↑ Staff. «The Fifa 100». The Guardian (en-GB), 2004-03-04. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-04-04.
  130. ↑ «Про присвоєння А. Шевченку звання Герой України». Офіційний вебпортал парламенту України (ukraiņu). Skatīts: 2024-04-04.
  131. ↑ «Today, at the Embassy of Italian Republic in Ukraine, Andriy Shevchenko was awarded an order of L'Ordine Della Stella D'Italia. This high award was presented by the Italian Ambassador in Ukraine - Mr Davide La Cecilia». Twitter. Skatīts: 2024. gada 4. aprīlī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zelta bumba (1956–2009)
FIFA Zelta bumba (2010–2015)
Zelta bumba (2016–pašlaik)
UEFA
CONMEBOL
CAF
CONCACAF
AFC
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrijs_Ševčenko&oldid=4174652"