Hristo Stoičkovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hristo Stoičkovs Football pictogram.svg
Personas dati
Dzimis 1966. gada 8. februārī (52 gadi)
Plovdiva, Bulgārija
Augums 178 cm
Pozīcija Atvilkts uzbrucējs / Malējais pussargs
Jauniešu klubi
1976—1982 Valsts karogs: Bulgārija Maritsa Plovdiv
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs Sp (v)*
1982—1984
1984—1990
1990—1995
1995—1996
1996—1998
1998
1998
1998-1999
2000—2002
2003
Valsts karogs: Bulgārija Hebros Harmanli
Valsts karogs: Bulgārija CSKA Sofia
Valsts karogs: Spānija FC Barcelona
Valsts karogs: Itālija Parma
Valsts karogs: Spānija FC Barcelona
Valsts karogs: Bulgārija CSKA Sofia
Valsts karogs: Saūda Arābija Al-Nassr
Valsts karogs: Japāna Kashiwa Reysol
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Chicago Fire
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis D.C. United
Kopā
032 0(14)
119 0(81)
151 0(76)
023 00(5)
024 00(7)
004 00(1)
002 00(1)
027 0(12)
051 0(17)
021 00(5)
455 (220)
Nacionālā izlase
1986—1999 Flag of Bulgārija Bulgārija 083 0(37)
Vadītās komandas
2004—2007
2007
2009—2010
2012—2013
2013
Flag of Bulgārija Bulgārija
Valsts karogs: Spānija Celta de Vigo
Valsts karogs: Dienvidāfrika Mamelodi Sundowns
Valsts karogs: Bulgārija Litex Lovech
Valsts karogs: Bulgārija CSKA Sofia

* Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Hristo Stoičkovs (Христо Стоичков; dzimis 1966. gada 8. februārī, Plovdivā, Bulgārijā) ir futbola treneris un bijušais futbola uzbrucējs. Kādreiz viņš bija Bulgārijas izlases līderis, bet tagad ir izlases galvenais treneris. Stoičkovs atzīts par 20. gadsimta otrās puses labāko Bulgārijas futbolistu.

1994. gada Pasaules čempionātā tika apbalvots ar Zelta Kurpi, kā turnīra labākais vārtu guvējs, un lielā mērā tieši pateicoties viņam Bulgārijas izlase pārsteidzoši iekļuva turnīra pusfinālā. Stoičkovs bija pazīstams ne tikai ar savām daudzajām izcīnītajām trofejām, bet arī ar savu aso raksturu. Hristo Stoičkovs Bulgārijas izlases sastāvā piedalījās arī 1996. gada Eiropas čempionātā un 1998. gada Pasaules kausa izcīņā. 1999. gadā viņš beidza savu karjeru izlasē ar 37 gūtajiem vārtiem 84 spēlēs.

Kā futbolists, Stoičkovs spēlēja kreisās malas uzbrucēja pozīcijā. Viņa lielākās specialitātes bija brīvsitieni, 11m soda sitieni un neparedzami sitieni no jebkuras pozīcijas. Stoičkovs bija pazīstams arī ar savu eksplozīvo paātrinājumu un bumbas driblu lielā ātrumā.

Stoičkovs savu futbolista karjeru sāka dzimtajā Plovdivā, 1984. gadā pārceļoties uz Hebrosas pilsētu. Nākamajā sezonā viņš jau spēlēja vienā no Bulgārijas spēcīgākajām komandām Sofijas CSKA, taču pasaules slavu izpelnījās spēlējot tādu slavenu klubu kā FC Barcelona un AC Parma rindās. Karjeras noslēgumā Stoičkovs spēlēja Japānas klubā Kashiwa Reysol, kā arī ASV komandās Chicago Fire un D.C. United.

2003./2004. gada sezonā Stoičkovs sāka savu trenera karjeru, kļūstot par FC Barcelona uzbrucēju treneri. Pēc tam, kad Bulgārijas izlases galvenais Plamens Markovs atkāpās no amata pēc 2004. gada Eiropas čempionāta, Bulgārijas Futbola Savienība 15. jūlijā šajā amatā iecēla Hristo Stoičkovu.

Stoičkova trenera karjera nesākās īpaši labi, jo viņa vadībā Bulgārijas izlase netika uz 2006. gada Pasaules kausa izcņas finalturnīru. Arī kā treneris Stoičkovs saglabāja savu karstasinīgo raksturu. Nesaskaņu ar Stoičkovu dēļ, no izlases aizgāja vairāki spēlētāji. Lielākais skandāls notika 2005. gada 3. septembrī spēlē pret Zviedrijas izlasi, kad Stoičkovs tika noraidīts no laukuma dēļ tiesneša apvainošanas.

2004. gadā Pele viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Priekštecis:
Roberto Badžo
Ballon d'or européen
1994
Pēctecis:
Džordžs Vea