Pāriet uz saturu

Luiss Enrike

Vikipēdijas lapa
Luiss Enrike
Luiss Enrike
Luiss Enrike 2020. gadā
Personas dati
Pilns vārdsLuiss Enrike Martiness Garsija
Dzimis1970. gada 8. maijā (56 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Spānija Hihona, Spānija
Augums180 cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijapussargs, uzbrucējs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Francija Paris Saint-Germain (galvenais treneris)
Jauniešu klubi
1981—1988Valsts karogs: Spānija Sporting Gijón
1984—1988→  Valsts karogs: Spānija La Braña
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp†(v)†
1988—1990Valsts karogs: Spānija Sporting Gijón B27(5)
1989—1991Valsts karogs: Spānija Sporting Gijón36(14)
1991—1996Valsts karogs: Spānija Real Madrid157(15)
1996—2004Valsts karogs: Spānija Barcelona207(73)
Kopā427(107)
Nacionālā izlase
1990—1991Valsts karogs: Spānija Spānija U215(0)
1991—1992Valsts karogs: Spānija Spānija U2314(3)
1991—2002Flag of Spānija Spānija62(12)
Vadītās komandas
2008—2011Valsts karogs: Spānija Barcelona B
2011—2012Valsts karogs: Itālija Roma
2013—2014Valsts karogs: Spānija Celta
2014—2017Valsts karogs: Spānija Barcelona
2018—2022Flag of Spānija Spānija
2023—Valsts karogs: Francija Paris Saint-Germain
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Luiss Enrike Martiness Garsija (spāņu: Luis Enrique Martínez García; dzimis 1970. gada 8. maijā Hihonā, Spānijā) ir spāņu futbola treneris un bijušais futbolists. Bijis daudzpusīgs spēlētājs, varēja spēlēt gan pussarga, gan uzbrucēja pozīcijā, bijis Spānijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada jūlija ir Francijas Ligue 1 kluba Parīzes "Saint-Germain" galvenais treneris.

Futbolista karjera

[labot | labot pirmkodu]

Karjeru sāka dzimtās pilsētas klubā Hihonas "Sporting". 1991. gadā pievienojās futbola klubam Real Madrid. Ar šo klubu 1993. gadā uzvarēja Spānijas Karaļa kausa izcīņā un 1995. gadā kļuva par Spānijas čempionu. 1996. gadā pārgāja uz FC Barcelona. Tajā aizvadīja astoņas sezonas. Šajā laikā divreiz kļuva par Spānijas čempionu (1997—98, 1998—99), divreiz par Spānijas Karaļa kausa ieguvēju (1997, 1998), bet 1997. gadā ar komandu izcīnīja UEFA Kausu ieguvēju kausu un UEFA Superkausu.

Spānijas izlasē debitēja 1991. gada 17. aprīlī draudzības spēlē pret Franciju. Izlases sastāvā ir piedalījies 1994., 1998. un 2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīros, kā arī 1996. gada Eiropas čempionātā. Kopumā izlases rindās aizvadījis 62 spēles un guvis 12 vārtus.[1] 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Barselonā izcīnīja zelta medaļu.

2004. gadā Pelē viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.[2]

Trenera karjera

[labot | labot pirmkodu]

Trenera karjeru sāka 2008. gadā kā FC Barcelona B komandas treneris. 2011. gada jūnijā kļuva par Itālijas A sērijas kluba AS Roma galveno treneri. Komanda 2011.—2012. gada sezonā ierindojās 7. vietā A sērijā un neiekļuva Eirokausos, Luiss Enrike nolēma pēc sezonas amatu atstāt. 2013. gada jūnijā kļuva par galveno treneri Spānijas klubā Celta. Savā vienīgajā sezonā ar šo klubu ieņēma 9. vietu La Liga un pēc sezonas beigām tika apstiprināts FC Barcelona galvenā trenera amatā.

Barselonas klubā nostrādāja trīs sezonas — līdz 2017. gadam. Šajā laikā divas reizes izcīnīja Spānijas čempiontitulu, uzvarot La Liga (2015. un 2016. gadā), trīsreiz uzvarēja Spānijas Karaļa kausa izcīņā, 2014.—2015. gada sezonā triumfēja UEFA Čempionu līgā. Pa reizei izcīnīja arī Spānijas superkausu, UEFA Superkausu un uzvarēja FIFA Klubu Pasaules kausā. FIFA atzina Luisu Enriki par 2015. gada labāko treneri.[3]

2018. gada jūlijā kļuva par Spānijas izlases galveno treneri. 2019. gada jūnijā personisku iemeslu dēļ amatu atstāja, viņā vietā stājās Roberts Moreno.[4] Tā paša gada 19. novembrī atgriezās Spānijas izlases galvenā trenera amatā.[5] 2022. gada Pasaules kausa izcīņā Luisa Enrikes vadītā komanda zaudēja astotdaļfinālā ar rezultātu 3:0 pēcspēles 11 metru sitienos pret Maroku. Pēc šīs spēles Enrike atkāpās no amata.[6]

2023. gada jūlijā kļuva par Ligue 1 kluba Parīzes "Saint-Germain" galveno treneri.[7]

Sasniegumi

[labot | labot pirmkodu]

Spēlētāja karjera

[labot | labot pirmkodu]

Real Madrid

Barcelona

Spānija

Individuālie sasniegumi

Trenera karjera

[labot | labot pirmkodu]

Barcelona

Paris Saint-Germain

Individuālie sasniegumi

  • La Liga gada labākais treneris: 2015
  • FIFA Pasaules gada labākais treneris: 2015

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Luis Enrique, footballer». eu-football.info (angļu). Skatīts: 2020. gada 6. septembrī.
  2. ↑ «Pele's list of the greatest». bbc.co.uk (angļu). 2004. gada 4. martā. Skatīts: 2020. gada 6. septembrī.
  3. ↑ «Barcelona's Luis Enrique named FIFA World Coach of the Year». espn.com (angļu). 2016. gada 11. janvārī. Skatīts: 2020. gada 6. septembrī.
  4. ↑ «Luis Enrique: Spain manager quits after 11 months». bbc.com (angļu). 2019. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 6. septembrī.
  5. ↑ «Luiss Enrike atgriežas Spānijas izlases galvenā trenera postenī». sportacentrs.com. 2019. gada 19. novembrī. Skatīts: 2020. gada 6. septembrī.
  6. ↑ «La RFEF agradece a Luis Enrique su trabajo al frente de la Selección nacional». sportacentrs.com (spāņu). 2022. gada 8. decembris. Skatīts: 2023. gada 5. jūlijā.
  7. ↑ «Pie Francijas futbola milža PSG stūres stājās spāņu speciālists Enrike». sportacentrs.com. 2023. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2023. gada 5. jūlijā.
  8. ↑ «Paris Saint-Germain win their 12th Ligue 1 title!». Paris Saint-Germain F.C. 2024. gada 28. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 28. aprīlis. Skatīts: 2024. gada 28. aprīlis.
  9. ↑ Syanie Dalmat. «Grâce à un grand Safonov, le PSG s'impose à Lens et décroche son 14e titre de champion de France» [Thanks to great Safonov, PSG best Lens and get 14th French champions title]. L'Équipe (franču), 2026. gada 13. maijs. Skatīts: 2026. gada 14. maijs.
  10. ↑ «PSG beat Lyon 2–1 to win French Cup final in Mbappe's farewell appearance». Reuters. 2024. gada 25. maijs. Skatīts: 2024. gada 25. maijs.
  11. ↑ Marie Mahé. «Le PSG débute 2024 par un trophée en battant Toulouse (2–0), Kylian Mbappé nouveau meilleur buteur de l'histoire du Parc» [PSG begin 2024 with a trophy by beating Toulouse (2–0), Kylian Mbappé new top scorer in the Parc's history] (franču). Eurosport, 2024. gada 3. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 4. janvāris. Skatīts: 2024. gada 4. janvāris.
  12. ↑ «Ousmane Dembélé offre sur le fil un nouveau Trophée des champions au PSG contre Monaco» [Ousmane Dembélé offers another champions Trophy to PSG against Monaco in the nick of time]. L'Équipe (franču). 2025. gada 5. janvāris. Skatīts: 2025. gada 5. janvāris.
  13. ↑ «Le PSG de Lucas Chevalier tient son premier titre 2026» [Lucas Chevalier's PSG get their first 2026 title] (franču). Radio Télévision Suisse. 2026. gada 8. janvāris. Skatīts: 2026. gada 8. janvāris.
  14. ↑ Timothée Thomas-Collignon. «Porté par un énorme Safonov lors des tirs au but, le PSG remporte la première Coupe Intercontinentale de son histoire face à Flamengo» [Led by huge Safonov in penalty shootout, PSG take first Intercontinental Cup of their history against Flamengo]. L'Équipe (franču), 2025. gada 17. decembris. Skatīts: 2025. gada 17. decembris.
  15. ↑ Simon Bolle. «Douché par Chelsea, le PSG ne sera pas le premier vainqueur de la Coupe du monde des clubs» [Swept by Chelsea, PSG will not be the first club World Cup winner]. L'Équipe (franču), 2025. gada 13. jūlijs. Skatīts: 2025. gada 14. augusts.
  16. ↑ «PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2026. gada 30. maijā.
  17. ↑ «PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu». sportacentrs.com. Skatīts: 2025-08-14.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Luiss_Enrike&oldid=4475938"