Mihājs Babičs (ungāru: Babits Mihály; dzimis 1883. gada 26. novembrī, miris 1941. gada 4. augustā) bija 20. gadsimta pirmās puses ungāru dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs.
Studēja Budapeštas Universitātē, kur iepazinās ar Dežē Kostolāņi un Ģulu Juhāsu. Strādāja par skolotāju dažādās Ungārijas pilsētās. Literatūrā aktīvs no 1908. gada. Ungārijas padomju republikas laikā tika iecelts par pasniedzēju Budapeštas Universitātē, bet pēc komunistu sakāves politisku iemeslu dēļ tika atbrīvots no darba un pievērsās tikai literārai darbībai. Babičs bija viens no ungāru literatūrā ietekmīgā žurnāla Nyugat ("Rietumi") redzamākajiem pārstāvjiem, no 1929. gada - tā redaktors. Tulkojis no angļu, franču, grieķu, itāļu un latīņu valodas.