Mihājs Kāroji

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mihājs Kāroji
Károlyi Mihály
Mihaly-karolyi--outlawsdiary00tormuoft.jpg
Kāroji 1923. gadā
Ungārijas premjerministrs
Amatā
1918. gada 31. oktobris — 1919. gada 11. janvāris
Priekštecis Jānošs Hadiks
Pēctecis Dēnešs Berinkei
Ungārijas prezidents
Amatā
1919. gada 11. janvāris — 1919. gada 21. marts
Priekštecis amats nodibināts
Pēctecis Šāndors Garbai

Dzimšanas dati 1875. gada 4. martā
Fota, Austroungārija
(Peštas meģe, Karogs: Ungārija Ungārija)
Miršanas dati 1955. gada 19. martā (80 gadu vecumā)
Vansa, Piejūras Alpi, Karogs: Francija Francija
Tautība ungārs
Profesija politiķis

Grāfs Mihājs Ādāms Ģerģs Miklošs Kāroji de Naģkāroji (ungāru: Gróf nagykárolyi Károlyi Mihály Ádám György Miklós; dzimis 1875. gada 4. martā, miris 1955. gada 19. martā) bija ungāru politiķis. Pirmais Ungārijas premjerministrs pēc Austroungārijas sabrukuma no 1918. gada oktobra līdz 1919. gada janvāra, vālāk līdz 1919. gada martam — pirmais Ungārijas prezidents.

Dzimis vienā no ietekmīgākajām ģimenēm Ungārijā. 1914. gadā apprecējās ar Katinku Andrāši — arī senas un ietekmīgas dzimtas pārstāvi. Pirmā pasaules kara laikā izvirzījās par pretkara partijas līderi Ungārijas parlamentā. Sabrūkot Austroungārijai, Mihājs Kāroji kļuva par jaunās republikas pirmo vadītāju. Pēc tam, kad uzvarējušie sabiedrotie pieprasīja Ungārijai akceptēt jaunās valsts robežas, Mihājs Kāroji demisionēja, bet apvienotie sociāldemokrāti un komunisti nodibināja Ungārijas padomju republiku.

Kāroji ar ģimeni pēc 1919. gada dzīvoja Francijā, bet Otrā pasaules kara laikā — Lielbritānijā. 1923. gadā Ungārijā tika tiesāts par valsts nodevību, bet īpašumi — konfiscēti. Pēc Otrā pasaules kara tika iecelts par Ungārijas sūtni Francijā. Pameta amatu, protestējot pret Lāslo Rajka prāvu. Miris Francijā. 1962. gadā, Jānoša Kādāra laikā, Kāroji pīšļi tika pārapbedīti Ungārijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]