Mihals Džimala

Mihals Džimala
	Džimalas furgons (1908)
Dzimšanas dati	1857. gada 13. septembrī; Prūsija
Miršanas dati	1937. gada 25. aprīlī; Polija, Lielpolijas vojevodiste
Tautība	polis
Profesija	zemnieks

Mihals Džimala (poļu: Michał Drzymała; dzimis 1857. gada 13. septembrī Prūsijā, miris 1937. gada 25. aprīlī Lielpolijas vojevodistē Polijā) bija poļu zemnieks, simbols cīņai pret etnisko poļu pārvācošanu Vācijas Impērijā.

Konflikta konteksts

No 1850. līdz 1907. gadam Vācijas austrumu reģionus (Pomerāniju, Rietumprūsiju, Austrumprūsiju, Poznaņu un Silēziju) pameta 2 300 000 cilvēku, bet ieradās tikai 358 000, tātad migrācijas saldo bija 1 942 000 cilvēku. Vāciešu skaita samazināšanās austrumos un augstāks dzimstības līmenis lauku katoļu poļu vidū izraisīja ārkārtīgi lielas bažas Vācijas administrācijā un jo īpaši vācu nacionālistu vidū. Lai cīnītos pret šo parādību, tika ierosināti īpaši pasākumi, kas bija daļa no "Drang nach Osten" politikas:

ierobežot vai aizliegt zemes pārdošanu poļiem;
veicināt vācu imigrāciju uz austrumiem, izmantojot nodokļu atvieglojumus;
valsts finansētas "apmetnes komisijas" izveide, kas izpirka etnisko poļu zemi un nodeva to vāciešiem;
arhitektoniskā zonējuma noteikumu ieviešana, pieprasot etniskajiem poļiem saņemt atļauju būvēt jaunu māju uz iegādātās zemes.

Biogrāfija

Kad Prūsijas ierēdņi atteicās piešķirt Mihalam Džimalai tiesības uzcelt māju uz zemes gabala, ko viņš bija nopircis no vācieša Poznaņas provincē, viņš 1904. gadā nopirka cirka furgonu un sāka tajā dzīvot. Valdība noteica, ka furgons, kas 24 stundas stāv vienā vietā, ir mājoklis, tāpēc Džimala katru dienu to pārcēla.^[1]

Tā kā Džimalas slava pieauga (par šo zemnieku rakstīja pat Ļevs Tolstojs), cilvēki sāka nākt paskatīties furgonu. Tā rezultātā Džimala tika ieslodzīts cietumā kā nelikumīgas sapulces organizators. Pēc pieciem gadiem Džimala viltus iemeslu dēļ tika notiesāts ar naudas sodu. Kad viņš to nesamaksāja, viņu arestēja, un iznīcināja furgonu. Pēc atbrīvošanas no cietuma Džimala uzbūvēja zemnīcu, taču arī to nojauca. Tad 1909. gadā Džimala pārdeva zemi.

Neatkarīgajā Polijā Džimala kā varonis saņēma saimniecību. Pēc nāves viņš tika apbalvots ar Polijas Atdzimšanas 5. pakāpes ordeni (1937). Vēl pirms Otrā pasaules kara viņa dzimtais ciems tika pārdēvēts par Džimalu.

Otrā pasaules kara laikā vācieši nolīdzināja Džimalas kapu ar zemi. Tomēr pēc kara kapa vieta tika atjaunota.

Atsauces

↑ Andrzej Chwalba, Wojciech Harpula. «Najsławniejszy polski chłop na świecie. O jego niezwykłym domu pisano nawet po drugiej stronie globu». WielkaHistoria (pl-PL), 2022-11-10. Skatīts: 2023-04-26.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mihals Džimala.

[1] Andrzej Chwalba, Wojciech Harpula. «Najsławniejszy polski chłop na świecie. O jego niezwykłym domu pisano nawet po drugiej stronie globu». WielkaHistoria (pl-PL), 2022-11-10. Skatīts: 2023-04-26.

[1]