Pārvācošana

Sudetu apgabala vācieši pēc Sudetu pievienošanas nacistiskajai Vācijai 1938. gada oktobrī aizkrāso Šumperkas ceļa zīmes nosaukumu čehu valodā

Pārvācošana jeb ģermanizācija (vācu: Germanisierung) ir vācu valodas un kultūras izplatīšana nevācu tautu vidū brīvprātīgas vai piespiedu pārtautošanas ceļā.

Vācu ordenī, Austrijas Impērijā, Prūsijā un Vācijas Impērijā pārvācošana bieži vien bija valsts politika, un nevācu mazākumtautībā neļāva vai pat aizliedza lietot dzimto valodu, kā arī apspieda to tradīcijas un kultūru. Nacistiskajā Vācijā vācu valodas uzspiešanu nomainīja genocīda politika pret atsevišķām jau vācvalodīgām nevācu tautām.

Pārvācošana Latvijā

Darbojoties vāciskajā saimnieciskajā vidē, Rīgas latvieši pārvācoja kristīšanas dokumentos fiksētos vienkāršos latviskos vārdus — Jānis (Janne), Līze, Ede u.tml., sākās arī uzvārdu vāciskošana, piemēram, Jānis Reņģītis parakstījās kā Johann Rengiet, Sīmanis Raņķis kā Simon Ranck. Lielākā daļa šajā laika posmā radušos latviešu uzvārdu bija vāciskas, zviedriskas vai poliskas cilmes, piemēram, Jānis Šteinhauers (vācu: Steinhauer — 'akmeņkalis').

Pēc neatkarīgās Latvijas Republikas dibināšanas sākās pretējs process, kad vācbaltiešu minoritāte zaudēja līdz šim priviliģēto statusu.

Skatīt arī

• Pārkrievošana
• Polonizācija