Mimass (pavadonis)

Mimass

Mimass no Cassini-Huygens zondes (NASA) 2005. gadā.
Atklāšana
Atklājējs/i	Viljams Heršels
Atklāšanas datums	1789. gada 17. septembrī
Apzīmējumi
Citi nosaukumi	Saturn I
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss)	185 539 km
Ekscentricitāte	0,0202 (tuva riņķa līnijai)
Apriņķojuma periods	0,94242 dienas
Slīpums	1,51° (pret Saturna ekvatoru)
Riņķo ap	Saturna pavadonis
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss	198,30 ± 0,30 km (0,0311 Zemes)
Virsmas laukums	~490 000 km²
Masa	3,749 3 ± 0,003×1019 kg (6,3×10-6 Zemes)
Vidējais blīvums	1,1479 ± 0,007 g/cm³
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums	0,0636 m/s2 (0,14 g)
2. kosmiskais ātrums	0,159 km/s
Rotācijas periods	sinhronizēta
Ass slīpums	nulle
Albedo	0,962 ± 0,004
Temperatūra	~64 K (−209 °C)
Redzamais spožums	12,9

Mimass (grieķu: Μίμας) ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu. Ar 396 km diametru tas pēc izmēriem ieņem 20. vietu starp Saules sistēmas pavadoņiem. Domājams, Mimass pēc formas, izmēriem un masas ir minimālais iespējamais pie pundurplanētām pieskaitāmais debess ķermenis, ja tas nebūtu pavadonis.

Atklāšana un nosaukums

Mimasu atklāja Viljams Heršels 1789. gada 17. septembrī. Mimasa atklāšanu viņš apraksta šādi: "Mana četrdesmit pēdu teleskopa gaismas jūtība ļoti noderēja; 1789. gada 17. septembrī es pamanīju septīto pavadoni, kas toreiz atradās vislielākajā attālinājumā uz rietumiem no savas planētas.". Nosaukumu pavadonim deva Heršela dēls 1847. gadā par godu Mimasam, vienam no gigantiem sengrieķu mitoloģijā.

Orbīta

Mimasa orbītai ir gandrīz ideāla riņķa līnijas forma. Mimasa vidējais attālums līdz Saturna centram sastāda ap 185 520 km, bet līdz planētas atmosfērai ap 125 252 km. Orbītas ekscentritāte ir 0,0202, un tās slīpums ir 1,566 grādi pret Saturna ekvatoru. Orbītas mazās ekscentritātes dēļ attālums no Mimasa līdz Saturnam mainās tikai apmēram par 7500 kilometriem. Pilnu apgriezienu ap Saturnu Mimass veic 22 stundās, 37 minūtēs un 5,2 sekundēs.

Fiziskās īpašības

Mimasa zemais blīvums (~1,15 g/cm³) norāda, ka tas sastāv galvenokārt no ūdens ledus ar nelielu akmens materiāla piejaukumu. Saturna paisuma spēku darbības rezultātā, Mimass nav īsti sfērisks. Tā viena ass par 10% garāka par otru (pavadoņa izmēri — 418×392×383 km.). Šāda sfēriskās formas deformācija ir labi saskatāma Kassini zondes fotoattēlos. Atmosfēras uz Mimasa nav.

Krāteri

Mimasu raksturojoša īpatnība ir milzīgais triecienkrāteris Heršels (diametrs 130 km.), nosaukts par godu pavadoņa pirmatklājējam. Domājams, tālā pagātnē Mimasā ietriecās liels asteroīds, izveidojot lielo Heršela krāteri. Pavadoņa pretējā pusē novērojamās plaisas izveidojās no triecienviļņa, kas izgāja cauri visam debess ķermenim. Krātera diametrs sastāda gandrīz trešdaļu no paša Mimasa diametra. Krātera sienu augstums sastāda gandrīz 5 km.; lielākais dziļums ir 10 km. Centrālais paaugstinājums paceļas 6 km. virs krātera dibena plaknes. Ja proporcionāli šāds krāteris atrastos uz Zemes, tā diametrs būtu virs 4000 km., t.i. platāks par Kanādu. Mimasa virsma ir nosēta ar daudz mazākiem triecienkrāteriem, taču neviens no tiem nav salīdzināms ar Heršela krāteri.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mimass.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)