Minerālu klase
Minerālu klase ir augstākā minerālu klasifikācijas sistēmas pamatvienība. Mūsdienās apzināti ap 4000 minerālu veidi un vienkāršākai šī lielā vienību skaita iepazīšanai ir nepieciešama ērta klasifikācijas sistēma. Mūsdienās paralēli pastāv vairākas minerālu klasifikācijas sistēmas.
Štrunca sistēmā (9 klases) un vecajā Danas sistēmā (9 klases) minerālus sadala klasēs pēc to anjoniem, nodalot, piemēram, fosfātus no silikātiem. Jaunajā Danas sistēmā tiek izdalīts liels skaits minerālu klašu (78 klases), kas sadala minerālus gan pēc to anjoniem, gan arī pēc kristāliskās struktūras īpatnībām.
Vikipēdijā biežāk tiek izmantota Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma, kurā iekļautas šādas 9 minerālu klases, kas tradicionāli tiek apzīmētas ar romiešu kārtas skaitļiem:
I. Elementi - dabā sastopami elementu tīrradņi, dabiski sakausējumi, karbīdi.
II. Sulfīdi, sulfosāļi - metālu un pusmetālu savienojumi ar sēru, selēnu, telūru, arsēnu, antimonu, bismutu.
III. Halogenīdi - savienojumi ar halogēniem.
IV. Oksīdi un Hidroksīdi - visi savienojumi ar skābekli izņemot skābju sāļus ar tipiskiem skābju anjoniem (piem. SO4)
V. Karbonāti, nitrāti un borāti - ogļskābes, slāpekļskābes un borskābes sāļi.
VI. Sulfāti, Selenāti, Telurāti, Hromāti, Molibdāti, Volframāti - sērskābes, hromskābju, molibdēnskābju, volframskābju sāļi. Šeit iekļauti arī selenāti un telurāti ar divvērtīgiem SeO4 un TeO4 anjoniem.
VII. Fosfāti, arsenāti un vanadāti - minerāli ar anjonu H3XO4 kur X attiecīgi ir fosfors, vanādijs un arsēns.
VIII. Silikāti un germanāti - savienojumi, kuros ietilpst grupa [SiO4]4-
IX. Organiskie savienojumi - organisko skābju sāļi, alifātiskie un aromātiskie ogļūdeņraži, slāpekli saturoši organisko skābju sāļi (amīdi), sveķi. Formāli minerāli nevar būt organiskas vielas, taču šie savienojumi drīzāk pieder nedzīvajai dabai nevis dzīvajai dabai.