Karbonātu minerāls

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Azurīts ar šim minerālam neraksturīgi lieliem kristāliem.

Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO32-. Zemes garozā vieni no izplatītākajiem minerāliem. Visbiežāk sastopamie minerāli ir kalcīts, dolomīts un aragonīts, kuri veido tādus izplatītus iežuskaļķakmeni, marmoru, dolomītu. Šie ieži veidojas marīnos apstākļos, jūru vai okeānu gultnēs izgulsnējoties un uzkrājoties planktona organismu atliekām. Aragonītam ir liela loma bioloģijā — tas veido daudzu dzīvo organismu ārējo čaulu.

Vairāki karbonāti kalpo par nozīmīgām rūdām: no siderīta iegūst dzelzi, rodohrozīts ir mangāna izejviela utt.

Karbonāta jonam ir raksturīga trigonālā singonija — šo jonu veido oglekļa atoms, kas novietots trīs skābekļa atomu veidota vienādmalu trijstūra centrā. Tāpēc arī daudziem karbonātu mienrāliem piemīt trigonālā singonija.

Karbonāti parasti ir salīdzinoši mīksti, sālsskābē viegli šķīstoši. Pazīstami ap 80 karbonātu minerāli, no kuriem vairums ir reti.

Karbonātu klasē nereti iekļauj nitrātus, borātus un jodātus.

Karbonātu minerālu piemēri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anhidrītu karbonāti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anhidrītu karbonāti ar kompleksu sastāvu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karbonāti ar hidroksila grupu vai halogēnu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidratētie karbonāti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]