Pāriet uz saturu

Karbonātu minerāls

Vikipēdijas lapa
Azurīts ar šim minerālam neraksturīgi lieliem kristāliem.

Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO32-. Zemes garozā vieni no izplatītākajiem minerāliem. Visbiežāk sastopamie minerāli ir kalcīts, dolomīts un aragonīts, kuri veido tādus izplatītus iežuskaļķakmeni, marmoru, dolomītu. Šie ieži veidojas marīnos apstākļos, jūru vai okeānu gultnēs izgulsnējoties un uzkrājoties planktona organismu atliekām. Aragonītam ir liela loma bioloģijā — tas veido daudzu dzīvo organismu ārējo čaulu.

Vairāki karbonāti kalpo par nozīmīgām rūdām: no siderīta iegūst dzelzi, rodohrozīts ir mangāna izejviela utt.

Karbonāta jonam ir raksturīga trigonālā singonija — šo jonu veido oglekļa atoms, kas novietots trīs skābekļa atomu veidota vienādmalu trijstūra centrā. Tāpēc arī daudziem karbonātu minerāliem piemīt trigonālā singonija.

Karbonāti parasti ir salīdzinoši mīksti, sālsskābē viegli šķīstoši. Pazīstami ap 80 karbonātu minerāli, no kuriem vairums ir reti.

Karbonātu klasē nereti iekļauj nitrātus, borātus un jodātus.

Karbonātu minerālu piemēri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anhidrītu karbonāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anhidrītu karbonāti ar kompleksu sastāvu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karbonāti ar hidroksilgrupu vai halogēnu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidratētie karbonāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]