Modernā māksla

Vikipēdijas lapa
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Laikmetīgā māksla.

Modernā māksla ir mākslas veids, kas radās[1] laika posmā no 1860. līdz 1970. gadam. Tas noraida tradicionāli atzītas formas un uzsver individuālismu un jūtīgumu.[2]

Modernā māksla ir radošās pasaules reakcija uz racionālistu praksi un perspektīvām jaunajai dzīvei un idejā. Šis mākslas veids attīstījās pateicoties tehnoloģiskajai attīstībai un industriālam laikmetam, kas mudināja mūsdienu sabiedrību izpausties jaunos veidos.

Modernā māksla kā dzīves spogulis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Modernā māksla atspoguļo tā laika galvenās idejas starp gleznotājiem Klods Monē, Pols Sezans, Vinsents van Gogs, skulptoriem, rakstniekiem un izpildītājiem, kas gan individuāli, gan kolektīvi meklēja jaunas pieejas mākslas veidošanai. Lai gan modernā māksla sākās laika periodā no 1850. gada ar reālisma uzplaukumu, tomēr visi 20. gadsimta mākslas stili un pieejas tika definēti kā modernā māksla.[3]

Mākslinieku skatījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslinieki strādāja, lai pārstāvētu savu pieredzi mūsdienu dzīvē dažādos inovatīvos veidos. Lai gan modernā māksla kā termins attiecas uz dažādiem māksla žanriem gandrīz gadsimta garumā. Mūsdienu mākslu raksturo mākslinieku nodomi priekšmetus attēlot tā kā tie eksistē šajā pasaulē, saskaņā ar viņas vai viņa unikālo perspektīvu un redzējumu, noraidot tradicionāli pieņemtos stilus un vērtības.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]