Pāriet uz saturu

Mona Liza

Vikipēdijas lapa
Mona Liza
Džokonda
Mākslinieks Leonardo da Vinči Edit this on Wikidata[1]
Gads apmēram 1503.—1506. gads, iespējams, turpinājis līdz apmēram 1517. gadam
Medijs eļļas krāsa, papeles panelis, koksne Edit this on Wikidata[2][3][4]
Temats Līza del Džokondo Edit this on Wikidata[3]
Izmēri 77 cm (30 in) × 53 cm (21 in)
Atrašanās vieta itāļu gleznas, 6. telpa, Luvra, Parīze, Francija Labot šo Vikidatos
Īpašnieks French State, Fransuā I Edit this on Wikidata[5]
Kolekcija Luvras glezniecības departaments Edit this on Wikidata[3]
Inventāra nr. INV 779, MR 316 Edit this on Wikidata
Identifikatori Joconde ID: 000PE025604
RKDimages ID: 302327
00076417 (Depreciated) Bildindex der Kunst und Architektur ID: 08106009, 00076417

“Mona Liza” (itāļu: Monna Lisa, izrunā: /ˈmɔnna ˈliːza/ — ‘Līzas kundze’) jeb “Džokonda” (La Gioconda — ‘laimīga, dzīvespriecīga sieviete’, franču: La Joconde) ir itāļu renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči gleznots portrets, kas ir raksturots kā “vispazīstamākais, visskatītākais, visvairāk aprakstītais, visvairāk apdziedātais, visparodētākais mākslas darbs pasaulē”.[6] “Mona Liza” ir viena no vērtīgākajām gleznām pasaulē. 1962. gadā glezna apdrošināta par 100 miljoniem ASV dolāru, kas iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā augstākais gleznas apdrošināšanas novērtējums pasaulē.[7] Ņemot vērā inflāciju, šī naudas summa atbilst aptuveni 870 miljoniem ASV dolāru 2021. gadā.[8]

Mūsdienās “Mona Liza” pieder Francijas valdībai, un tas atrodas Parīzē, Luvras muzejā. Dominējošā versija, ka gleznā attēlota Līza del Džokondo, florencieša Frančesko del Džokondo sieva. Tiek uzskatīts, ka glezna ir sākta gleznot 1503. gadā un darba izstrādes laiks ildzis no trim līdz četriem gadiem.

Skatoties uz gleznu, daudziem cilvēkiem liekas, ka “Mona Liza” viņam seko ar skatienu. Arī viņas smaids ir noslēpumains, jo skatītājam šķiet, ka vienu brīdi “Mona Liza” smaida, bet jau nākamajā uzjautrinās par apkārt notiekošo. Gleznas abās pusēs ir redzamas simetriskas ēnas. Leonardo da Vinči vienmēr domāja, ka viņa mākslas darbs vēl nav gatavs, tomēr skatītājiem “Mona Liza” likās ideāla. Viņš ar šo mākslas darbu ceļoja apkārt vairākus gadus, katru reizi kaut ko pielabojot vai pieliekot klāt.

Pamatraksts: Līza del Džokondo

Vēsturiski viena no lielākajām mīklām ir bijis jautājums par personu, kas attēlota gleznā “Mona Liza”. Dominējošā versija, ka gleznā ir redzama Gerardīni ģimenes pārstāve Līza del Džokondo, florencieša Frančesko del Džokondo sieva. Pirmo reizi šāds apgalvojums ir parādījies 1550. gada mākslinieka biogrāfa Džordžio Vasari (Giorgio Vasari) darbā.[9] Vēl starp versijām, kas tiek minētas un apspriestas, ir sievietes Katrīna Sforca, Izabella d'Este (Aragonas Izabella), Leonardo da Vinči māte, kā arī pats Leonardo da Vinči sievietes veidolā.

Replikas un reprodukcijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leonardo da Vinči glezna “Mona Liza” ir viens no atpazīstamākajiem un slavenākajiem mākslas darbiem pasaulē, līdz ar to arī viens no visbiežāk pārveidotajiem darbiem pasaulē. Monas Lizas kopijas jau gleznoja Leonardo da Vinči mācekļi un laikabiedri. Monas Lizas motīvu 20. gadsimtā ir izmantojuši arī tādi prominenti mākslinieki kā Marsels Dišāns un Salvadors Dalī.

  1. Q17299580; P350: 302327; pārbaudes datums: 13 augusts 2022.
  2. «The Mona Lisa | Focus».
  3. 3,0 3,1 3,2 «From the 'Mona Lisa' to 'The Wedding Feast at Cana'».
  4. http://musee.louvre.fr/oal/joconde/indexFR.html.
  5. https://www.nga.gov/content/dam/ngaweb/research/gallery-archives/PressReleases/1969-1960/1962/14A11_43913_19621219.pdf.
  6. John Lichfield. «The Moving of the Mona Lisa». The Independent (angļu), 2005. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 2. janvārī. the best known, the most visited, the most written about, the most sung about, the most parodied work of art in the world
  7. «Highest insurance valuation for a painting». Guinness World Records (angļu). Skatīts: 2019. gada 2. janvārī.
  8. «Inflation Calculator». www.dollartimes.com (angļu). Skatīts: 2019. gada 2. janvārī.
  9. «Mona Liza» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2021. gada 11. novembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]