Mopsis
| Mopsis | |
|---|---|
 | |
| Izcelsme | Ķīna |
| Īpašības | |
| Svars | 6,3 - 8,1 kg |
| Augstums skaustā | Tēviņi: 30 - 40 cm |
| Apmatojuma veids | īss, gluds, blīvi pieguļošs. |
| Krāsa | melns, sudrabains, aprikožu, bēša ar melnu masku. |
| Metiena lielums | 3-5 kucēns(-i) |
| Dzīves ilgums | 13 - 15 gadi |
|
Suns Canis lupus familiaris | |
Mopsis ir ķīniešu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 9. grupas, 11. sekcijas ar numuru 253, bez darba spēju pārbaudes. Patronāta valsts ir Lielbritānija, kur tos, tāpat kā Austrālijā un Amerikas savienotajās valstīs pazīst ar nosaukumu Pug.[1] Nosaukums 'mopsis' ir cēlies no nīderlandiešu valodas (nīderlandiešu: Mopshond).
Mopši ir iemantojuši popularitāti visā pasaulē. Latvijas Mopšu klubs reģistrēts 1999. gada 16. decembrī.[2] Regulāri notiek speciālas mopšu izstādes, kurās tiek noteikti skaistākie šīs šķirnes pārstāvji.
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tas ir neliela auguma drukns, kompakts suns. Augums skaustā 30—40 cm, svars 6,3—8,1 kg abiem dzimumiem. Galva samērā liela, apaļa, nedrīkst būt ābola formas. Purns ir strups, kvadrātveida, neuzrauts, ar labi izteiktām krokām. Standarts precizē, ka krokas nedrīkst traucēt dzīvnieka elpošanu un acu plakstiņu kustības. Nāsīm jābūt labi atvērtām. Pilna zobu formula. Neliels prognātisms. Šķībs sakodiens vai pa zobu starpu izkārta mēle ir augstākā mērā nevēlami. Acis diezgan lielas, apaļas formas, tumšas, ar maigu un skumju skatienu, ļoti spožas, uzbudinājumā ugunīgas. Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem (eksoftalmija) nav pieļaujama. Ausis ir plānas, nelielas un samtainas. Pēc formas tās var būt vai nu atliektas atpakaļ ar galiem orientētiem uz sāniem, kas atsedz auss gliemeni, tā saucamās 'rožu ausis', vai nu vērstas acu virzienā, ar cieši pie galvas piekļautiem galiem, kas aizsedz auss iekšpusi, tā saucamās 'pogveida ausis'. Priekšroka dodama pēdējam variantam. Kakls veido kumpu sprandu, tas ir spēcīgs, apjomīgs, bet pietiekami garš, lai lepni nestu galvu. Muguras līnija taisna, ne izliekta, ne ieliekta. Plecs ieslīps. Krūškurvis plats, ar labi izliektām ribām. Priekškājas taisnas, spēcīgas, vidēja garuma, novietotas labi zem ķermeņa. Pakaļkājas ar labi izteiktiem ceļiem, vidēja garuma, arī novietotas labi zem ķermeņa, apskatot no aizmugures tās ir taisnas un paralēlas. Ķepas ne tik garas kā zaķa ķepa, bet ne tik apaļas kā kaķa ķepa, pirksti labi atdalīti, nagi melni. Kustoties kājas paceļas un nolaižas tieši zem pleciem, izdarot spēcīgus, plašus vēzienus, ķepas vērstas tieši uz priekšu, negriežoties ne uz iekšu, ne uz āru. Pakaļkājas kustas brīvi ar labu kustīgumu ceļos. Aste augsti novietota, sagriezta cik cieši vien iespējams, guļ uz gūžām. Divkārt sagriezta aste ir augstākā mērā vēlama. Apmatojums smalks, gluds, mīksts, īss un spīdīgs, nedz rupjš, nedz pūkains. Kažoks var būt sudrabains, aprikožu, bēša vai melnā krāsā. Gaiša toņa suņiem ir melns purns, ko sauc par "masku".[1]
Veselība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mopša menigo-encefalīts ir šīs sugas vienīgā specifiska patoloģija. To raksturo konvulsijas, depresija, redzes traucējumi, stereotipiski uzmācīga griešanās pa apli. Saslimst dzīvnieki vecumā no sešiem mēnešiem līdz septiņiem gadiem, vidēji astoņpadsmit mēnešu vecumā. Ārstēšana nav pieejama. Nāve iestājas vienu līdz sešiem mēnešiem pēc pirmo simptomu parādīšanās. Autopsijā konstatē smadzeņu un smadzeņu apvalku nekrozi bez iekaisuma pazīmēm. Slimības izcelsme vēl nav noskaidrota.[3][4]
Kā vairākām citām šķirnēm ar saīsinātu purnu mopsim bieži novēro brahiocefālisko sindromu. Šo patoloģiju raksturo lielākā vai mazākā mērā sašaurinātas nāsis un pāri rīkles ieejai noslīdējušas mīkstās aukslējas. Sarežģītākos gadījumos var novērot arī balsenes gļotādas izvēršanos un elpvada sašaurinājumu. Sunim ir raksturīga krākšana, rīstīšanās vai pat vemšana, izteikti traucēta elpošana, it īpaši karstā laikā. Ārstēšana ir ķirurģiska.[3]
Daudzi mopši piedzīvo radzenes eroziju un čūlas, kas reizēm atkārtojas un kļūst hroniskas. Par šādu bojājumu jādomā, ja suņa acs asaro un paliek pievērta, pat ja ievainota vieta nav īsti saskatāma. Nekavējoties jāmeklē veterinārārsta palīdzība. Smagākos gadījumos tiek veikta operācija, kuras laikā bojātā radzenes epitēlija kārta tiek noārdīta un acs nosegta ar trešo plakstiņu, ko piešuj pretējā acs kaktiņā, līdz viss sadzīst.[3][5]
Mopsis ir viena no šķirnēm, kurai biežāk nekā citām tiek konstatēti demodekozes gadījumi. Tā ir ādas slimība, ko izraisa Demodex canis sugas ērce. Parasti saslimst jauni dzīvnieki līdz trīs gadu vecumam. Apmatojuma izkrišana uz galvas, visbiežāk ap acīm un gar lūpu līniju, kas strauji izplatās, ir viens no pirmajiem raksturīgiem simptomiem. Izšķir vairākas formas. Lai gan dažos gadījumos izveseļošanās var būt spontāna, būtu jāgriežas pie veterinārsta, lai neielaistu slimību un nepieļautu komplikācijas. Saimniekam jāuzmana suņa ādas stāvoklis, it īpaši kroku vietās, padusēs, ausu iekšpusē, uz ķepām. Niezes gadījumā jāgriežas pie veterinārārsta.[3][6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Nomenclature des races de la FCI. PUG (253)». Federation Cynologique Internationale. Skatīts: 2014. gada 25. septembrī.
- ↑ «Lursoft dati.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2013. gada 24. novembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Nadège M. S. Barbier. «Le Carlin. A travers son histoire, son standard, son importance actuelle et ses pathologies.». univ-toulouse.fr, 2002. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 25. augustā.
- ↑ Levine JM, Fosgate GT, Porter B, Schatzberg SJ, Greer K (Journal Vet Intern Med.). «Epidemiology of necrotizing meningoencephalitis in Pug dogs.». US National Library of Medicine. National Institutes of Health., 2008. Skatīts: 2015. gada 25. augustā.
- ↑ Dennis E. Brooks, Professor of Ophthalmology, University of Florida. Gainesville, FL, USA. «How to Keep the Windshield Clean: Rapid and Aggressive Corneal Ulcer Diagnosis and Therapy.». 30th World Congress of the World Small Animal Veterinary Association, 2005. Skatīts: 2015. gada 25. augustā.
- ↑ Ralf S. Mueller, Dr. med. vet., Centre for Clinical Veterinary Medicine. Ludwig Maximilian University. Munich, Germany. «An Update on the Therapy of Canine Demodicosis.». s3.amazonaws.com, 2012. Skatīts: 2015. gada 24. augustā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mopsis |
|