1999. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1996 1997 1998 - 1999 - 2000 2001 2002
Latvijā: 1996 1997 1998 - 1999 - 2000 2001 2002
Laikapstākļi: 1996 1997 1998 - 1999 - 2000 2001 2002
Sportā: 1996 1997 1998 - 1999 - 2000 2001 2002
Kino: 1996 1997 1998 - 1999 - 2000 2001 2002

Šajā lapā ir apkopoti 1999. gada notikumi Latvijā.

Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amats Persona Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis (līdz 7. jūlijam)
Vaira Vīķe-Freiberga (no 8. jūlijam)
7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume
Ministru prezidents Vilis Krištopans (līdz 16. jūlija) Krištopana Ministru kabinets
Andris Šķēle (no 16. jūlija) Šķēles 3. Ministru kabinets

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. janvāris — Ekonomikas policijas darbinieki par dienesta pilnvaru pārsniegšanu aizturēja un vēlāk pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu atbrīvoja AS "Ave Lat grupa" uzņēmuma — AS "Latvijas Balzams" ģenerāldirektoru Aleksandru Ivanovu.
  • 2. janvāris:
    • Akciju sabiedrība "Latvijas Unibanka" sāka veikt norēķinus jaunajā Eiropas kopējā valūtā — Eiro.
    • Latvijā bija jāsāk darboties īrestiesām, taču nepietiekamā finansējuma dēļ tās tiek izveidotas tikai dažās pilsētās. Lai regulētu radušos situāciju, Saeima pieņēma normatīvos aktus, kas apturēja likuma "Par īrestiesām" darbību.
  • 3. janvāris — Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misijā uz Kosovu devās pirmais novērotājs no Latvijas — Zemessardzes virsleitnants Georgs Kerlins.
  • 25. janvārisairBaltic reģistrēja jurisdiskā statusa maiņu — no SIA uz A/S.[1]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 25. marts — apritēja 50 gadi kopš latviešu tautas deportācijām uz Sibīriju. Par godu šai gadskārtai, cilvēki, iepriekš neplānojot, pie Brīvības pieminekļa izveidoja piemiņas zīmi — Ziedu ceļu.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. aprīlis — stājās spēkā izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos, kas prasa visu gadu lietot dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturus; ziemā obligāti izmantot ziemas riepas; braucot drīkst lietot tikai tādus mobilos tālruņus, kas aprīkoti ar brīvo roku sistēmu; bērnu pārvadāšanai izmantot speciālus bērnu sēdeklīšus.[3]
  • 10. aprīlis — dibināta Microsoft filiāle SIA "Microsoft Latvia".
  • 15. aprīlis:

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • apvienojās Parks Interneta Serviss un LvNet, izveidojot Latvijā lielāko interneta pakalpojumu sniedzējfirmu ar nosaukumu Parks LvNet (vēlāk — DELFI).

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 18. novembris — tehnisku iemeslu dēļ izpaliek grandioza svētku uguņošana.
  • 26. novembris — a/s "Parks LvNet" sadarbībā ar Igaunijas lielāko IT kompāniju "MicroLink" publiski paziņoja par Baltijas interneta kompānijas izveidošanu un atklāja jaunas paaudzes interneta staciju — portālu DELFI (www.delfi.lv).[5]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tika atvērts Lido ēdināšanas un izklaides komplekss Krasta ielā.
  • 4. decembris — pie Liepājas ostas Ziemeļu vārtu mola vētrā nogrima neliels zvejas kuģis "Sniegs". Lai gan no sešiem kuģa apkalpes locekļiem tika atrastas tika piecu mirstīgās atliekas, par bojāgājušiem tiek uzskatīti visi seši kuģa apkalpes locekļi.[8]
  • 15. decembris — Latvijā parādījās pirmie premium klases mobilie telefoni Nokia 8850 un Nokia 8210. Viena no būtiskākajām telefona Nokia 8850 atšķirībām bija spēja darboties GSM 900/ GSM 1800 un EGSM 900 frekvenču tīklos.[5]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]