Pāriet uz saturu

Motaļa

Vikipēdijas lapa
Motaļa
Моталь / Мотоль
Motaļa
Motaļa (Baltkrievija)
Motaļa
Motaļa
Koordinātas: 52°08′N 25°36′E / 52.133°N 25.600°E / 52.133; 25.600Koordinātas: 52°08′N 25°36′E / 52.133°N 25.600°E / 52.133; 25.600
Apgabals Brestas apgabals
Platība Ivanovas rajons
Administrācija
Augstums 280,4 m
Iedzīvotāji (2019)[1]
 • kopā 3 674
Motaļa Vikikrātuvē
Motaļa OpenStreetMap

Motaļa (baltkrievu: Моталь, krievu: Мотоль, poļu: Motol, jidišā: מאָטעלע) ir agropilsētiņa Baltkrievijā, Brestas apgabala Ivanovas rajonā. Kādreiz tā bijusi sādža, pēc tam pilsētciemats. Tā ir Motaļas ciema administratīvais centrs.

Motaļas apkaime bija apdzīvota jau akmens laikmetā. Sākotnēji vietā, kur tagad ir Motaļa, atradās Prohovas sādža, kuru nodedzināja mongoļu-tatāru ordas. Pirmoreiz rakstu avotos Motaļa pieminēta 1422. gadā Lietuvas metrikā. Līdz 16. gadsimta sākumam Motaļa ietilpa Pinskas kņazistē.

2014. gadā Motaļā dzīvoja 3772 iedzīvotāji.

Pilsētā ir šādas kultūras iestādes: kultūras nams, klubs, kinoteātris (tagad slēgts) un divas bibliotēkas.

Motaļas Tautas mākslas muzejs atvērts 1995. gada augustā. Muzeja fondos ir 27 506 eksponātu, tajā ir 8 ekspozīciju zāles — izstāžu, vēstures, amatniecības, aušanas, apģērbu, parašu un tautas tradīciju zāle. Muzeja teritorijā atrodas vējdzirnavas, kurās iekārtots maizes muzejs.

Kopš 2012. gada sakaru nodaļas ēkā darbojas muzeja arheoloģijas filiāle "Mūsu saknes" (Нашы каранi). Muzeja zinātniskās koncepcijas autors — pazīstamā Baltkrievijas arheoloģe Jeļena Kalečica (Елена Калечиц), kura veltījusi šī reģiona pētījumiem vairāk nekā 25 gadus.

Motaļas 1. vidusskolas teritorijā atrodas Lielā Tēvijas kara muzejs.

Motaļā ik gadus notiek festivāls "Motaļas delikateses" (Мотольские прысмаки).

Arhitektūra un ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Spaso — Preobraženskas baznīca (1888)
  • Borisa un Gļeba kapela (1986)
  • Izraēlas pirmā prezidenta Haima Veicmana māja
  • Ebreju kapi, atjaunoti 2004. gadā
  • Piemineklis sādžas iedzīvotājiem, kas gājuši bojā Lielā Tēvijas kara laikā
  • Nezināmā karavīra piemineklis (kapsētā)
  • Arheoloģiskie pieminekļi no bronzas un akmens laikmeta

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «Публичная кадастровая карта Республики Беларусь». Skatīts: 22 augusts 2021.