Muradimas ieleja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Muradimas ieleja
Мораҙым тарлауығы, Мурадымовское ущелье
Near spring in gorge Muradymsko.jpg
Muradimas ieleja (Baškortostāna)
Muradimas ieleja
Muradimas ieleja
Muradimas ieleja (Krievija)
Muradimas ieleja
Muradimas ieleja
Tips Dabas parks
Atrašanās vieta Kugarču un Zilairas rajoni, Baškortostāna, Krievija
Koordinātas 52°55′N 56°53′E / 52.917°N 56.883°E / 52.917; 56.883Koordinātas: 52°55′N 56°53′E / 52.917°N 56.883°E / 52.917; 56.883
Platība 235,86 km2
Dibināts 1998. gada 23. janvāris
Pārvaldes institūcija Baškortostānas dabas izmantošanas un ekoloģijas ministrija
Mājaslapa muradym.ru

Muradimas ieleja ir dabas parks dienvidu Urālos, Krievijas Federācijas Baškortostānas Republikas dienviddaļā Kugarču un Zilairas rajonu teritorijā. Izveidots 1998. gadā ar Baškortostānas Ministru kabineta lēmumu, kopš 2012. gada ietilpst biosfēras rezervātā "Baškīrijas Urāli". Atrodas Lielās Ikas un tajā parka teritorijā ietekošās Mazās Ikas upju baseinos (kuri savukārt ietilpst Urālas baseinā). Ielejas gleznainajos klinšu atsegumos ir redzami devona kaļķakmeņi, kas sniedzas no Muradimas ciema līdz Mazajai Ikas upei un tālāk uz ziemeļiem. Vietās, kur šīs upes izgrauzušas sev ielejas caur devona kaļķakmeņiem, veidojušās stāvas kraujas ar augstumu 100 un vairāk metru, tās ir pilnīgi kailas un viegli pieejamas ģeoloģiskai izpētei.

Parkā var nokļūt pa grants ceļu Mrakovo — Muradima, autobusu satiksmes pa šo ceļu gandrīz nav. Iekļuve parkā un galvenajās alās ir par maksu.[1]

Rezervāta zona, kurā aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, aizņem 31 km² (ap 14% parka teritorijas). 121 km² aizņem lieguma zona, kurā atļauta ierobežota organizēta saimnieciska darbība, atlikušos 84 km² aizņem tūrismam un atpūtai paredzētā zona.[2] Ielejas garums ir 28 kilometri.[3]

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos un ziemeļrietumos valda mēreni kalnains reljefs ar dziļām upju izgrauztām ielejām, rietumos un dienvidrietumos izteikti kalnains, dienvidos — erozijas reljefs. Biežas karsta kritenes. Parkā šobrīd uzskaitītas 46 alas, 36 no tām pie Lielās Ikas Muradimas ciemata apkaimē.[4] No alām ievērojamākā ir Novomuradimovskas ala (Яңы Мораҙым мәмерйәһе), kuras garums ir 1850 metru un pirmie 500 metri ir cilvēkam ar grūtībām izlienami.[5] Vairākās alās konstatētas paleolīta, mezolīta un neolīta cilvēku pēdas.[6]

Flora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorijas mežainums ir 69%. Galvenokārt platlapju un gaišie skuju koku meži, stepes, reizēm pļavas.

Starp augiem atzīmētas 11 endēmas sugas, 17 Baškortostānas Sarkanajā grāmatā ierakstītas sugas, astoņas no kurām bijušas iekļautas Krievijas PFSR Sarkanajā grāmatā.[4]

Fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskaitītas 27 zīdītāju, 9 zivju, 5 abinieku un 4 rāpuļu sugas. No lielajiem dzīvniekiem parkā sastopami vilki, lūši, mežacūkas, aļņi, staltbrieži, Sibīrijas stirnas. Ligzdo 122 putnu sugas, 10 kurām iekļautas Krievijas Sarkanajā grāmatā.[4]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Мурадымовское ущелье: описание, как добраться, фото
  2. ПОЛОЖЕНИЕ о Природном парке “Мурадымовское ущелье ”
  3. Виртуальный Башкортостан. Мурадымовское ущелье
  4. 4,0 4,1 4,2 Позднякова Э. П. Мурадымовское ущелье // Башкирская энциклопедия / Archived 2020. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē. гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : ГАУН «Башкирская энциклопедия», 2015—2020. — ISBN 978-5-88185-306-8.
  5. Соколов Ю.В., Смирнов А.И., Книсс В.А. Пещеры Мурадымовского участка на реке Большой Ик. Уфа, 1994.
  6. Информация о парке

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]