Murjāņu sporta ģimnāzija

Murjāņu sporta ģimnāzija
Murjāņu sporta ģimnāzija
Adrese
	Klintsleju iela 4; Murjāņi; Latvija
Informācija
Skolas tips	Specializētā sporta skola ar internātu
Atvērta	1965. gada 1. septembrī
Dibinātājs	LR Izglītības un zinātnes ministrija.
Statuss	Aktīva
Direktors	Sergejs Čevers
	Akreditācija līdz 2028. gada 30.maijam
Laikraksts	Murjānis
Budžets	2 700 000 euro (2023.g.)
Mājaslapa	www.msg.edu.lv

Koordinātas: 57°08′33″N 24°40′32″E / 57.14250°N 24.67556°E / 57.14250; 24.67556

Murjāņu sporta ģimnāzija (MSĢ) ir vienīgā Valsts finansētā specializētā sporta skola ar internātu, kas atrodas Murjāņos, Sējas pagastā, Saulkrastu novadā. Murjāņos ir vairākas olimpisko sporta veidu nodaļas, paralēli sportam šeit var iegūt vispārējo pamata un vidējo izglītību.^[1] Murjāņu sporta ģimnāziju ir beiguši vairāk nekā 2000 jauno Latvijas atlētu, to vidū vairāk nekā 100 Olimpisko spēļu dalībnieki, kā arī vairāki simti Olimpisko spēļu un dažādu vecuma grupu Pasaules un Eiropas čempionu un medaļnieku.^[2](to vidū - riteņbraucēji - D.Ozols un R.Vainšteins, kamaniņu braucēji - brāļi Juris un Andris Šici, M.Rubenis, K.Aparjods, vieglatlēti - E.Tupurītis, A.Fadejevs, A.Kovals, L.Mūze - Sirmā, G.Čakšs, M.Urtāns, volejbolisti - Toms un Jānis Šmēdiņi, R.Vilde, V. Mihelsons, bobslejisti - J.Ķipurs. O.Ķibermanis un O.Melbārdis, airētāji - S.Stone un L.Rumpe, smaiļotājs - R.Akmens, tenisists E.Gulbis, handbolisti - V.Putāns, A.Kuģis, M.Veršakovs un daudzi citi.)

Ģimnāzijas ēku komplekss celts 1965. gadā.^[3] Kopš 1980. gada ģimnāzijai bija filiāle Jūrmalā,^[3] kur sagatavoja jaunos airētājus.

Vēsture

Izglītības iestāde dibināta 1965.gadā, kā Murjāņu sporta internātskola, tajā bija divi sporta novirzieni — volejbols un vieglatlētika, 1974.gadā sporta veidiem pievienojās riteņbraukšana nodaļa, 1977.gadā rokasbumbas un kamaniņu sporta nodaļas. 1978.gada vasarā, pie Lojas, trenera Rolanda Upatnieka vadībā uzbūvēja 550m garo koka kamaniņu trasi, kurā 1978.gada 1.septembrī tika organizētas pirmās sacensības ar rollerkamanām. 1979.gadā skolai piešķīra Jāņa Rainberga vārdu. 1980. gadā Jūrmalā (Jaundubultos) atvēra airēšanas nodaļu, bet pēc gada smaiļošanas nodaļu.^[4]

Murjāņu treneri un skolotāji aktīvi iesaistījās Latvijas valsts atjaunošanas procesos 1988.-1991.gados, piedalījās 1989.gada Baltijas ceļā, 1991.gada janvāra Barikādēs, daudzi no tiem, vieni no pirmajiem, iestājās LR Zemessardzē. Pēc Latvijas valstiskā statusa atjaunošanas - 1991.gadā, sporta skolu pārdēvēja par Murjāņu sporta koledžu, bet 1993.gadā par - Murjāņu sporta ģimnāziju.^[3] 1998. gadā Murjāņu sporta skolas absolventi nodibināja sabiedrisku organizāciju "Murjāņu līga" ar devīzi ,,Mūs vieno Murjāņi!''^[4] "Murjāņu līgas" balvu "Ceļamaize" ik gadu, saņem viens vai divi 12.klašu absolventi par izcilām sekmēm, augstiem sasniegumiem sportā un aktīvu ārpusstundu darbu.^[4] No 2008.gada MSĢ ir 3 struktūrvienības - TSV Jūrmala (Majoros - airēšana, smaiļošana un kanoe), TSV Specializētā airēšanas sporta skola (SASS) - Lielupē un Bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skola Siguldā (BJKSS). Kopā, 2023.gada 1.septembrī mācības uzsāka 392 skolēni.

2017.atklāja Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) jauno sporta halli. 2020.- 2022.gadā ar valsts (IZM) papildus finansējumu tika renovēts ģimnāzijas stadions, mācību klašu korpuss, riteņbraukšanas bokss, skolas ēdināšanas bloks, airēšanas ēlings Lielupē (SASS), tika atjaunotas MSĢ ugunsdrošības sistēmas un nodrošināta nepārtraukta elektroenerģijas piegāde (pievienota avārijas ģeneratora sistēma).Pēdējo gadu laikā MSĢ uzņemšanas konkurss pulcina vairāk nekā 100 kandidātus (ik gadu) no visas valsts. Jaunieši aktīvi iesaistās ne tikai sporta, bet arī izglītības jomas papildus pasākumos piedaloties mācību priekšmetu olimpiādēs, mākslinieciskajā pašdarbībā un skolas telpu labiekārtošanā.

Skolas tradīcijas

Zinību diena,
Skolotāju diena,
Valsts svētku svinības,
Ziemassvētki,
Murjāņu Sporta laureāts,
Klašu organizētie pasākumi skolas mērogā,
Zvans uz mācību gada pēdējo mācību stundu,
Mācību gada noslēguma pasākums,
Izlaidumi u.c.^[4]

,,Murjāņi ir atspēriena dēlītis. Murjāņi ir lidlauks, no kura esam pacēlušies.”
1970. gada absolvente Māra Zālīte

Direktori

1964.—1969. Ilmārs Briģis
1969.—1973. Gunārs Gaigals
1973.—1975. Jānis Vidauskis
1975.—1985. Bonifācijs Urtāns
1985.—1993. Rodrigo Henrici
1993.—1997. Gints Bitītis
1997.—2009. Ivars Sprancis
2009.—2011. Pēteris Neijs
2011.—2014. Ēvalds Goba
2014.—2021. Ingrīda Amantova
no 2021. - Sergejs Čevers

Attēlu galerija

Murjāņu Sporta ģimnāzijas halle
Kopmītņu un ēdināšanas bloks
Volejbola halle

Atsauces

↑ «Sporta izglītība – lielisks sākums karjerai». Lvportals.lv. Skatīts: 2012. gada 11. oktobrī.
↑ «Murjāņu sporta ģimnāzijai 45». Msg.edu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 11. oktobrī.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 491. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 «Skolas vēsture (msg.edu.lv)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. augustā.

Ārējās saites

Oficiālā tīmekļa vietne

Šis ar izglītību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar sportu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Sporta izglītība – lielisks sākums karjerai». Lvportals.lv. Skatīts: 2012. gada 11. oktobrī.

[2] «Murjāņu sporta ģimnāzijai 45». Msg.edu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 11. oktobrī.

[lat-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 491. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.

[:0-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 «Skolas vēsture (msg.edu.lv)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. augustā.

[1]

[2]

[3]

[4]