Mērijas Bērdas Zeme

Mērijas Bērdas Zeme (angļu: Marie Byrd Land) ir dabas apgabals Rietumantarktīdā starp Rosa jūru un Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi un Karalienes Elizabetes Zemi austrumos. Tā plešas starp 158° un 103°24' rietumu garumu. Sākotnēji admirālis Ričards Bērds 1929. gadā nosaukumu par godu savai sievai piešķīra tikko izpētītajam apgabalam zemes ziemeļrietumos (ap tagadējo Edvarda VII pussalu). Vēlāk, godinot Bērda ieguldījumu reģiona izpētē, Mērijas Bērdas Zemē tika iekļautas teritorijas līdz Eitsa krastam austrumos un Rokfellera plato dienvidos.

Mērijas Bērdas Zemē tiek izdalīti 5 krasta apgabali Dienvidu okeāna piekrastē un viens (Širases krasts) gar Rosa šelfa ledāju:

Nr.	Sektors	Rietumu robeža	Austrumu robeža
1	Sondersa krasts	158°00'W	146°31'W
2	Ruperta krasts	146°31'W	136°50'W
3	Hobsa krasts	136°50'W	127°35'W
4	Bakuta krasts	127°35'W	114°12'W
5	Volgrīna krasts	114°12'W	103°24'W
	Mērijas Bērdas Zeme	158°00'W	103°24'W

Mērijas Bērdas Zeme ir viens no nomaļākajiem apgabaliem pat pēc Antarktīdas mērogiem. Lielākā daļa zemes teritorijas nav iekļauta nevienā no Antarktīdas teritoriālajām pretenzijām. 1 610 000 km² aptvērumā tā ir lielākā Zemes sauszemes teritorija bez teritoriālas piederības vai teritoriālām pretenzijām. Tikai neliela teritorija uz rietumiem no 150° rietumu garuma iekļaujas Jaunzēlandes pretenzijā Rosa Teritorija. Lai arī 1939. gadā ASV prezidents Franklins Rūzvelts deva uzdevumu noformēt Savienotajām Valstīm teritoriālas pretenzijas Antarktīdā, līdz 1959. gadam (līdz Antarktīdas līguma noslēgšanai) tas netika izdarīts.

Mērijas Bērdas Zemē nav pastāvīgu polārstaciju. Agrākos laikos darbojās amerikāņu stacijas Bērda, Litlrokforda un padomju stacija Ruskaja, bet mūsdienās darbojas tikai vasaras pētniecības nometnes (Saipldoma, Bērdkampa).