Pāriet uz saturu

Franklins Rūzvelts

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ASV 32. prezidentu. Par citām jēdziena Rūzvelts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Franklins Delano Rūzvelts
1944. gada vēlēšanu kampaņas foto
32. ASV prezidents
Amatā
1933. gada 4. marts — 1945. gada 12. aprīlis
Viceprezidents (i) Džons Gārners (1933—1941)
Henrijs Voliss (1941—1945)
Harijs Trumens (1945)
Priekštecis Herberts Hūvers
Pēctecis Harijs Trumens
Dzimšanas dati 1882. gada 30. janvārī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Haidparks, Ņujorka, ASV
Miršanas dati 1945. gada 12. aprīlī (63 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vormspringsa, Džordžija, ASV
Politiskā partija Demokrāti
Dzīvesbiedrs(-e) Eleanora Rūzvelta
Profesija jurists
Paraksts

Franklins Delano Rūzvelts (angļu: Franklin Delano Roosevelt; dzimis 1882. gada 30. janvārī, miris 1945. gada 12. aprīlī) bija ASV trīsdesmit otrais prezidents. Viņš bija viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem politiķiem. Rūzvelta prezidentūras laikā bija gan vispasaules ekonomiskā krīze (Lielā depresija), gan Otrais pasaules karš. Rūzvelts ir vienīgais ASV prezidents, kas ievēlēts uz vairāk nekā diviem termiņiem. Viņš šajā amatā bija četrus termiņus (1933—1945), kas izskaidrojams ar jau minētajiem ārkārtējiem saimnieciskajiem un politiskajiem apstākļiem.

1930. gadu Lielās depresijas laikā Rūzvelts, lai pārvarētu ekonomisko krīzi, izveidoja sabiedrisko darbu programmu "Jaunais kurss", kas nodrošināja atvieglojumus bezdarbniekiem, ekonomikas izveseļošanos, kā arī ekonomisko un banku sistēmu reformēšanu, izmantojot dažādas aģentūras, kā, piemēram, Works Project Administration (WPA, "Darba projektu administrācija"[1]), National Recovery Administration (NRA, "Nacionālā Progresa pārvalde"[1]) un Agricultural Adjustment Administration (AAA, "Lauksaimniecības pārbūves administrācija"[1]).[2] Lai gan līdz Otrajam pasaules karam ekonomikas atlabšana netika pabeigta, tomēr dažas no programmām viņš paspēja ieviest, piemēram, Federālo depozītu apdrošināšanas korporāciju (FDIC), Tennessee Valley Authority (TVA) un ASV Vērtspapīru un biržu uzraudzības komisiju (SEC), kurām turpmāk bija lietderīga nozīme nacionālajā komercdarbībā.

Lai gan Rūzvelts kopš 1921. gada bija paralizēts poliomielīta dēļ, viņš tomēr iekļuva katra amerikāņa mājā ar radioraidījumiem "Pie kamīna". Viņš bija arī viens no antihitleriskās koalīcijas vadītājiem, kas Jaltas konferencē piekāpās Josifam Staļinam Baltijas jautājumā.

Rūzvelts dzimis vienā no senākajām un ietekmīgākajām Ņujorkas ģimenēm, kam ir holandiešu izcelsme.Bērnībā baudīja aristokrātisku audzināšanu un elitārus dzīves apstākļus. Mācījies Hārvarda Universitātē, kuru absolvējis trīs gados ierasto četru vietā. Pirms ievēlēšanas prezidenta amatā bija Ņujorkas štata senators (1911—1913), kara flotes sekretāra palīgs (1913—1920), Ņujorkas štata gubernators (1929—1932).

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Iespējams nepareizs nosaukums latviešu valodā
  2. ↑ Joy Hakim. A History of Us: War, Peace and all that Jazz. New York : Oxford University Press, 1995. 100—104. lpp. ISBN 0-19-509514-6.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Džordžs Vašingtons (1789–1797)
  2. Džons Adamss (1797–1801)
  3. Tomass Džefersons (1801–1809)
  4. Džeimss Medisons (1809–1817)
  5. Džeimss Monro (1817–1825)
  6. Džons Kvinsijs Adamss (1825–1829)
  7. Endrū Džeksons (1829–1837)
  8. Martins Van Burens (1837–1841)
  9. Viljams Herisons (1841)
  10. Džons Tailers (1841–1845)
  11. Džeimss Polks (1845–1849)
  12. Zekerijs Teilors (1849–1850)
  13. Milards Filmors (1850–1853)
  14. Frenklins Pīrss (1853–1857)
  15. Džeimss Bjūkenens (1857–1861)
  16. Abrahams Linkolns (1861–1865)
  17. Endrū Džonsons (1865–1869)
  18. Uliss Grānts (1869–1877)
  19. Raterfords Heizs (1877–1881)
  20. Džeimss Gārfīlds (1881)
  21. Česters Arturs (1881–1885)
  22. Grovers Klīvlends (1885–1889)
  23. Bendžamins Herisons (1889–1893)
  24. Grovers Klīvlends (1893–1897)
  25. Viljams Makinlijs (1897–1901)
  26. Teodors Rūzvelts (1901–1909)
  27. Viljams Tāfts (1909–1913)
  28. Vudro Vilsons (1913–1921)
  29. Vorens Hārdings (1921–1923)
  30. Kelvins Kūlidžs (1923–1929)
  31. Herberts Hūvers (1929–1933)
  32. Franklins Rūzvelts (1933–1945)
  33. Harijs Trumens (1945–1953)
  34. Dvaits Eizenhauers (1953–1961)
  35. Džons Kenedijs (1961–1963)
  36. Lindons Džonsons (1963–1969)
  37. Ričards Niksons (1969–1974)
  38. Džeralds Fords (1974–1977)
  39. Džimijs Kārters (1977–1981)
  40. Ronalds Reigans (1981–1989)
  41. Džordžs Herberts Volkers Bušs (1989–1993)
  42. Bills Klintons (1993–2001)
  43. Džordžs Volkers Bušs (2001–2009)
  44. Baraks Obama (2009–2017)
  45. Donalds Tramps (2017–2021)
  46. Džo Baidens (2021–pašlaik)
ASV prezidenta zīmogs
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Franklins_Rūzvelts&oldid=4176427"