Nāves jūras rokraksti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Daļa no Nāves jūras rokrakstiem
Viena no Kumrānas alām, kurā tika atrasti 90 % Nāves jūras rokrakstu tīstokļu

Nāves jūras rokraksti ir no 1946. līdz 1956. gadam Kumrānas alās, Rietumkrastā atrasts 980 tekstu krājums.

Tekstu datētais vecums ir dažāds — no 3. gadsimta p.m.ē. līdz mūsu ēras 70. gadam.[1] Teksti ir senebreju, aramiešu, nabatiešu un grieķu valodā. Starp atrastajiem tekstiem ir Vecās Derības, dažādi raksti (galvenokārt reliģiski) un dokumenti.[2] Atrastajiem tīstokļiem ir liela vēsturiskā, reliģiskā un valodnieciskā nozīmība, jo tajos ir trešais vecākais zināmais darbu (kas vēlāk iekļauti ebreju Bībelē) rokraksts.

Pirmos Nāves jūras rokrakstu papirusa tīstokļus māla traukos Kumrānas alās pie Nāves jūras 1947. gadā nejauši atrada bariņš arābu ganu pusaudžu, kas tos par nepilniem 50 dolāriem pārdeva kādam antikvāram Bētlemē. Pēc tam, kad zinātnieki bija apstiprinājuši tekstu autentiskumu, apkārtējās alās līdz 1956. gadam kopumā tika atrasti vairāki tūkstoši dažādu tekstu fragmentu.[3]

Pašlaik Nāves jūras rokraksti glabājas Izraēlas muzejā Jeruzalemē īpašās telpās, kuru apstākļi (gaisma, temperatūra un mitrums) iespējami pietuvināti apstākļiem alās, kur tos atrada. 2012. gadā Izraēlas senlietu pārvalde sadarbībā ar Google, izmantojot ASV Nacionālajai aeronautikas un kosmosa adminstrācijai radītu tehnoloģiju, rokrakstus digitalizēja un publicēja īpaši izveidotā tīmekļa vietnē.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Internetā publicē Nāves jūras rokrakstus». tvnet.lv. 2012. gada 19. decembris. Skatīts: 2016. gada 30. septembrī.
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 108.—109. lpp.
  3. «5. Nāves jūras rokraksti (Izraēla)». Deviņi nejauši arheoloģiski atklājumi, kuri izmainīja vēsturi. Latvijas Avīze. 2016. gada 19. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]