Nīderlandes flotes sagrābšana Helderā

Nīderlandes flotes sagrābšana Helderā
	Daļa no Pirmās koalīcijas karu (1792–1797) Flandrijas kampaņas
	; The prize of the Dutch fleet, stopped by ice in the Texel sea in the winter of 1795. Šarla Luija Mozina glezna.
Datums	1795. gada 23. janvāris
Vieta	Starp Tekselu un Helderu, Nīderlandes Republika52°57′30″N 4°45′32″E / 52.9583°N 4.7589°EKoordinātas: 52°57′30″N 4°45′32″E / 52.9583°N 4.7589°E
Iznākums	Franču uzvara
Karotāji
Nīderlandes Republika	Francijas Pirmā republika
Komandieri un līderi
Hermanus Reintjes	Jans Villems de Vinters ; Luijs Žozefs Lažūrs;
Spēks
14 karakuģi	1 huzāru pulks; 1 kājnieku bataljons;
Zaudējumi
14 karakuģi sagrābti	Nav

Nīderlandes flotes sagrābšana Helderā 1795. gada 23. janvāra naktī parāda retu mijiedarbības gadījumu starp karakuģiem un kavalēriju, kad franču revolucionāro huzāru pulks sagrāba holandiešu flotes kuģus, kas bija iesaluši ledū Nievedjepas upē, tieši uz austrumiem no Helderas pilsētas.^[1] Pēc tam, kad daži no huzāriem bija pietuvojušies aizsalušajai Nievedjepas upei, franču kavalērija vienojās, ka visi 14 holandiešu karakuģi paliks šajā vietā.^[2] Kuģu sagūstīšana ar kavalērijas spēkiem ir ārkārtīgi rets notikums militārajā vēsturē.^[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1794. gada februārī, saņēmis Francijas Ziemeļu armijas vadību (līdz 1795. gada martam), divīzijas ģenerālis Šarls Pišegrū, sakaujot ienaidnieka karaspēku, ieņēma Rietumflandriju un 1795. gada janvārī iegāja Amsterdamā, nolemjot palikt šeit pa ziemu. Pišegrū tika informēts, ka Helderā (apmēram astoņdesmit kilometrus uz ziemeļiem no Amsterdamas) noenkurota Nīderlandes flote. Tā gada ziema bija ārkārtīgi auksta, un jūras piekrasti klāja ledus.

Pišegrū uzdeva brigādes ģenerālim Janam Villemam de Vinteram 8. huzāru pulka priekšgalā veikt operāciju, lai sagūstītu Nīderlandes floti izmantojot šo momentu kamēr kuģi nevar manevrēt un ir iesaluši ledū. De Vinters helderā ieradās 1795. gada 23. janvāra naktī. Katrs huzārs uz sava zirga atveda vienu kājnieku no 15. līnijas kājnieku pulka bataljona. Kā jau bija gaidāms, Nīderlandes flotes kuģi stāvēja iesaluši ledū.

Pēc rūpīgas sagatavošanās pulkvedis Luijs Žozefs Lažūrs vadīja kavalērijas uzbrukumu holandiešu kuģiem. Veikuši nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai zirgu pakavu klabēšana nepamodinātu jūrniekus, jātnieki, kājnieku atbalstīti, veica abordāžu uz kuģiem bez šāvieniem un tos sagrāba bez upuriem abās pusēs. Operācijas rezultātā Francijas armija sagūstīja 14 kaujas kuģus ar 850 lielgabaliem, kā arī vairākus tirdzniecības kuģus. Militārajā vēsturē tas bija unikāls piemērs kavalērijas uzbrukumam flotei.

Pārskats par kuģiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuģu statuss tika precizēts 1795. gada maijā saskaņā ar Hāgas līgumu, kad Batāvijas republika oficiāli kļuva par Francijas sabiedroto, un tās kuģi kalpos kopējam mērķim.

Līnijas kuģi

Admiraal De Ruyter – celts 1776–1778; Briti sagūstīja 1799. gadā
Gelderlande – celts 1781. gadā; Briti sagūstīja 1799. gadā
Frederiks Villems – celts 1788. gadā; Briti sagūstīja 1797. gadā
Princese Luisa – britu sagūstīts 1799. gadā
Admiraal Piet Heyn – celts 1774. gadā; Pārdeva sadalīšanai 1799. gadā

Fregates

Monnikendam – celta 1782. gadā; Britu sagūstīta 1797. gadā
Argo – nolaists 1791. gadā; Britu sagūstīta 1796. gadā
Alliantie – nolaists ūdenī 1788. gadā; Britu sagūstīta 1795. gadā

Halks

Admiraal-Generaal – celta 1763.–1764. Pārdota 1795. gadā
Amsterdama – celta 1763. gadā; Pārdota 1795. gadā

Korvetes

Enkhuizena – celta 1778.–1780. sadalīts 1800. gadā
Venera – celta 1768. gadā; Britu sagūstīta 1796. gadā
Echo – celta 1789. gadā; vraks un vraks pārdots 1796. gadā
Dolphijn – pabeigta 1780. gadā; sadedzināta vai britu sagūstīta 1799. gadā
Pallas – celta 1781. gadā; Britu sagūstīta 1797
Zeepaard – nolaista ūdenī 1782. gadā; nogremdēta 1805. gadā

Kuteri

Lynx – celts 1784. gadā; balva HMS Circe kuģim 1799. gada oktobrī
Snelheid – celts 1782. gadā; Briti sagūstīja 1795. gadā
Valk – celta 1770. gadā; sagūstīts 1799. gadā
Tvee – 8 lielgabali

Faktu autentiskums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionālais stāstījums par franču kavalērijas uzbrukumu un kuģu sagrābšanu Helderā galvenokārt balstās uz franču avotiem, kuri visi kopē stāstu viens no otra, un stāsta galvenais avots ir Antuāna-Anrī Žominī darbs Histoire critique et militaire des campagnes de la Revolution. Tomēr nav skaidrs, kādu avotu pats Žomini izmantojis. Visticamāk, tas bija stāsts, ko vēlāk publicēja pats pulkvedis Lažūrs. Izņemot Žomini apgalvojumus, no Francijas puses par incidentu nav primāru avotu. Nīderlandes vēsturnieks Johanness Kornelus de Jongs norāda, ka Nīderlandes flote jau 21. janvārī bija saņēmusi pavēli neizrādīt pretošanos^[4], un viņš atsaucas uz oficiālo saraksti Nacionālajā arhīvā, kā arī Nīderlandes jūras spēku virsnieku, kas bija aculiecinieki, paziņojumus. Tā vietā de Jongs norāda, ka daži franču huzāri šķērsoja ledu, lai vienotos ar Nīderlandes virsniekiem par kuģu nodošanu.

Holandiešu komandieris kapteinis Hermanus Reintjess palika uz kuģa Admiraal Piet Heyn, lai sagaidītu ģenerāļa De Vintera ierašanos, kuram bija jāierodas pēc trim dienām. Pēc tam De Vinters lika kuģu virsniekiem un apkalpēm solīt zvērestu, ka viņi miermīlīgi padosies, līdzīgi zvērestam, kas tika dots flotes nodošanā Hellevetsluisā vairākas dienas iepriekš. De Jongs norāda, ka maldīgais priekšstats izriet no Šveices ģenerāļa Antuāna-Anrī Žominī 1819. gada publikācijas, kuras stāstījumu vēlāk citēja franču vēsturnieki.^[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ https://www.herodote.net/21_janvier_1795-evenement-17950121.php
↑ Jaques, Tony (19 April 2007). Dictionary of Battles and Sieges: A Guide to 8,500 Battles from Antiquity Through the Twenty-first Century. Greenwood Press. ISBN 9780313335365. Retrieved 19 April 2023 – via Google Books.
↑ https://www.napoleon-series.org/military-info/battles/c_jonge.html
↑ "Geschiedenis van het Nederlandsche zeewezen" (PDF). dbnl.org. Retrieved 19 April 2023.
↑ Demerliac, Alain (2004). La Marine de la Révolution: Nomenclature des Navires Français de 1792 A 1799 (in French). Éditions Ancre. ISBN 2906381241

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peter Davis, French Cavalry Defeats Dutch Fleet? (angliski)

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] ttps://www.herodote.net/21_janvier_1795-evenement-17950121.php

[2] Jaques, Tony (19 April 2007). Dictionary of Battles and Sieges: A Guide to 8,500 Battles from Antiquity Through the Twenty-first Century. Greenwood Press. ISBN 9780313335365. Retrieved 19 April 2023 – via Google Books.

[3] ttps://www.napoleon-series.org/military-info/battles/c_jonge.html

[4] "Geschiedenis van het Nederlandsche zeewezen" (PDF). dbnl.org. Retrieved 19 April 2023.

[5] Demerliac, Alain (2004). La Marine de la Révolution: Nomenclature des Navires Français de 1792 A 1799 (in French). Éditions Ancre. ISBN 2906381241

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]